Ukrainas kara 866. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:59]

© pixabay.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 8. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:59. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paudis pārliecību, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nekādā gadījumā neuzbruktu kādai no NATO dalībvalstij.

"Neviens nopietns cilvēks nevar runāt par Krievijas nodomu uzbrukt NATO," pirmdien publicētā intervijā vācu laikrakstam "Bild" sacīja Orbāns, kurš pagājušajā nedēļā Maskavā tikās ar Putinu.

Uzbrukt NATO ir pilnībā neiespējami ne tikai Krievijai, bet visiem, jo NATO ir spēcīgākā militārā kopiena, uzskata Orbāns. Viņš norādīja, ka visas NATO valstis ir uzticīgas solījumam par kolektīvo aizsardzību, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām.

21:08. Ukrainas Valsts ārkārtas palīdzības dienests paziņojis, ka Krievijas raķešu triecienā Ukrainai 8. jūlijā gājuši bojā 33 cilvēki, bet 140 ir ievainoti.

Tiek ziņots, ka palīdzības dienestu darbinieki no dažādu ēku drupām izglābuši 19 civiliedzīvotājus: 11 Kijivas pilsētā un 8 Dņepropetrovskas apgabalā.

19:42. Jāatceļ visi Ukrainai noteiktie ierobežojumi izmantot ieročus pret likumīgiem militāriem mērķiem, mikroblogošanas vietnē "X" norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš akcentēja, ka Krievijas uzbrukums bērnu slimnīcai Kijivā ir šausmīgs un gļēvs. Prezidenta ieskatā gaidāmajā NATO samitā ir jāsniedz lielāks militārais atbalsts Ukrainai. Vienlaikus visi Ukrainai noteiktie ierobežojumi izmantot ieročus pret likumīgiem militāriem mērķiem ir jāatceļ.

18:43. Saskaņā ar žurnāla "Forbes" aprēķiniem, Krievija 8. jūlijā izšāva uz Ukrainu 38 dažāda veida raķetes. Lai gan precīzi raķešu veidi joprojām nav zināmi, šī uzbrukuma aptuvenās izmaksas ir no 200 līdz 250 miljoniem ASV dolāru.

17:44 Otrdien, 9.jūlijā, Kijevas iedzīvotāji godinās to piemiņu, kuri tika nogalināti Krievijas raķešu triecienā galvaspilsētai, kas prasīja vismaz 20 cilvēku dzīvības.

17:13 Krievijas gaisa trieciena laikā Ukrainai ienaidnieka spārnotās raķetes lidoja īpaši zemā augstumā, kas apgrūtina to iznīcināšanu un palielina seku risku pēc to notriekšanas

16:28 Zelenskis par Orbānu kā starpnieku miera sarunās: starp Ukrainu un agresorvalsti nevar būt nekāda starpniecība, izņemot pasaules valstu konsolidētos centienus, kas var likt Vladimiram Putinam pārtraukt karu.

15:52 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien vizītē Varšavā ticies ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku, un abi līderi parakstījuši vienošanos par valstu sadarbību aizsardzībā.

"Jūs vienmēr varēsiet uz mums paļauties," pēc dokumenta parakstīšanas Zelenskim sacīja Tusks.

Abi līderi apsprieda situāciju Ukrainā un NATO atbalstu Kijivai, kā arī ievēroja minūti klusumu, pieminot šodien Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalinātos cilvēkus.

Zelenskis apmeklējis Poliju pirms došanās uz NATO samitu Vašingtonā, kur Poliju pārstāvēs valsts prezidents Andžejs Duda. Arī Dudam šodien arī paredzēta tikšanās ar Zelenski.

15:28 Pirmdien kombinētā raķešu uzbrukuma laikā pretgaisa aizsardzība notrieca 30 no 38 palaistajām raķetēm.

15:14 Prezidents Vladimirs Zelenskis sacīja, ka Krievijas raķešu uzbrukuma rezultātā Ukrainai 8.jūlijā līdz šim ir zināmi 27 bojāgājušie un vairāk nekā 100 ievainotie.

14:30 8.jūlija pēcpusdienā Krievija veica masīvu raķešu uzbrukumu Krivoj Rogai un Dņeprai, uzbrukuma rezultātā reģionā gāja bojā 11 cilvēki un vēl 59 tika ievainoti.

12:52. Turpinot atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, Latvija ziedos Ukrainai vairākus desmitus mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, pacienta vitālo parametru monitorus, operāciju galdus, ultrasonogrāfus, defibrilatoru, sirds ritma monitorus, kā arī citu medicīnas aprīkojumu, informē Veselības ministrija (VM). Ziedojumu saņems Ukrainas Čerņihivas Reģionālā bērnu slimnīca, kas iekārtas izplatīs arī citām Ukrainas ārstniecības iestādēm.

12:11. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien NATO samita laikā Vašingtonā tiksies ar ASV Pārstāvju palātas spīkeru Maiku Džonsonu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Aģentūra prognozē, ka atbalsts Ukrainai būs galvenā tikšanās tēma, norādot, ka pastāv bažas par ASV atbalstu Kijivai nākotnē, ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarēs Donalds Tramps.

12:00. Ukrainas Harkivas apgabalā, uzbraucot ar automašīnu uz Krievijas mīnas, gājuši bojā pieci cilvēki, tostarp divi bērni, pirmdien paziņojis Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.

"Automašīna uzbrauca uz ienaidnieka mīnas, nogalinot 53 gadus vecu vīrieti, 64 gadus vecu sievieti, 25 gadus vecu sievieti, piecus gadus vecu zēnu un trīs mēnešus vecu bērnu," sociālajos tīklos paziņoja Sinehubovs.

11:52. Jaunākā informācija liecina, ka Krievijas raķešu uzbrukumā Kijivai gājuši bojā pieci cilvēki, bet vēl deviņi cietuši.

11:27. Krievijas raķešu uzbrukumā Kijivai vairākos galvaspilsētas rajonos nogāzušās raķešu atlūzas, pirmdien paziņojis Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.

Uzbrukumā cietuši trīs cilvēki, no kuriem viens hospitalizēts, bet diviem sniegta palīdzība uz vietas. Tiek pārbaudīta informācija par vienu bojāgājušo.

10:00. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki naktī uz pirmdienu notriekuši trīs no sešām krievu raķetēm, paziņojis Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.

"Naktī uz 8.jūliju ienaidnieks uzbruka Ukrainai ar četrām raķetēm H-101 no stratēģiskās aviācijas lidmašīnām Tu-95MS (palaišanas zona - Saratovas apgabala gaisa telpa) un divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" (palaišanas zonas - Kurskas apgabals un Krima)," viņš pirmdienas rītā informēja savā "Telegram" kanālā. Kaujas darba rezultātā pretgaisa aizsardzība iznīcināja trīs spārnotās raķetes H-101 Žitomiras un Čerkasu apgabalos, pavēstīja Oleščuks.

09:08. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 552 190 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8171 tanku, 15 685 bruņutransportierus, 14 966 lielgabalus un mīnmetējus, 1115 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 880 zenītartilērijas iekārtas, 361 lidmašīnu, 326 helikopterus, 11 893 bezpilota lidaparātus, 2353 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 150 automobiļus un autocisternas, kā arī 2503 specializētās tehnikas vienības.

08:04. Lielbritānijas jaunais aizsardzības ministrs Džons Hīlijs nepilnas divas dienas pēc iecelšanas amatā apsolījis palielināt palīdzību Ukrainai. Hīlijs to paziņoja pēc tikšanās Odesā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu.

Hīlijs paziņoja par jaunu palīdzības paketi, kas ietver artilēriju, ceturtdaļmiljonu munīcijas vienību un gandrīz 100 raķešu "Brimstone". Jaunais aizsardzības ministrs arī apņēmās paātrināt aprīlī apsolītās ieroču piegādes, kas Ukrainu sasniegs nākamo 100 dienu laikā.

07:08. Ukraiņu bezpilota lidaparātu operatori uzlabo savas spējas pārtvert Krievijas tāldarbības dronus, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW).

Pēc ekspertu domām, šādas tehnoloģiskās inovācijas var ļaut Ukrainas spēkiem samazināt slogu pretgaisa aizsardzības līdzekļiem, ja tās tiks veiksmīgi piemērotas valsts mērogā.

00:10 Bijušais Kremļa gūsteknis, kinorežisors Oļegs Sencovs atzina, ka uz fronti devies tieši tāpēc, ka vēlējies atriebties krieviem par gūstā pavadītajiem gadiem. Par to viņš runāja intervijā Ukrinform.

Pasaulē

Krievijas prezidents Vladimirs Putins toreizējai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei līdz pat pēdējam brīdim neatzina, ka gatavojas anektēt Krimu - tas teikts viņas memuāros, kuru fragmentus publicējis “Politico”.

Svarīgākais