Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuram svētdien notikusī parlamenta vēlēšanu otrā kārta nesusi nu jau kārtējo pazemojošo sakāvi, cenšoties saglabāt valsts stabilitāti un starptautisko uzticamību, pirmdien atteicies pieņemt premjerministra Gabriela Atāla demisiju.
Kā ziņots, par spīti aptaujām, vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējusi kreiso partiju alianse, Jaunā tautas fronte (NFP), kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), komunistus un zaļos, apsteidzot gan Makrona pārstāvētos centristus, gan labējo Nacionālo apvienību (RN).
Taču, ņemot vērā to, ka neviena no nometnēm nav spējusi iegūt absolūto vairākumu, nav skaidrs, kas varētu pretendēt uz premjera krēslu.
Lai gan Parīzes ielās daudzi svētdienas vakarā svinēja RN sakāvi, Francijai tikai trīs nedēļas pirms olimpiskajām spēlēm priekšā stāv sarunas par jaunas valdības veidošanu, kuru iznākums nav skaidrs un kuras, iespējams, tikai padziļinās politisko krīzi.
Atāls jau pirmdien ieradās Elizejas pilī, lai iesniegtu demisijas rakstu, taču prezidents viņu lūdza turpināt pildīt valdības vadītāja pienākumus vismaz līdz olimpisko spēļu beigām, lai pārliecinātu starptautisko sabiedrību un tirgus, ka Francija joprojām ir pārvaldāma.
Tikmēr sociālistu līderis Olivjē Forē paziņojis, ka NFP jau šonedēļ izraudzīsies premjera amata kandidātu "vai nu ar konsensa, vai ar balsošanas" palīdzību.
Taču vislielāko ietekmi kreiso aliansē bauda LFI, ko vada kreiso ekstrēmistu veterāns Žans Liks Melanšons, kuru nepieņem ne tikai labējie vai centristi, bet arī daudzi pašas NFP rindās.
Šāds bezprecedenta politiskais strupceļš veidojas brīdī, kad Makronam gandrīz uz nedēļu valsts jāpamet, dodoties uz NATO samitu Vašingtonā.
Lai gan RN izcīnījusi visā partijas pastāvēšanas vēsturē lielāko pārstāvniecību Nacionālajā sapulcē, svētdienas balsojuma iznākums tai sagādājis lielu vilšanos pēc uzvaras vēlēšanu pirmajā kārtā.
Lai gan Makrona pārstāvētā centriskā alianse zaudējusi vairākus desmitus vietu, tā, ierindojoties otrajā vietā, guvusi labākus panākumus, nekā solīja aptaujas.
Uz sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem balstītās aplēses liecina, ka NFP, kas tika izveidota tikai pirms mēneša, kad Makrons izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, izcīnījusi aptuveni 190 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē.
Makrona pārstāvētie centristi ieguvuši aptuveni 160 vietas, bet RN - apmēram 140.
RN līderis Žordans Bardela, kurš vēlēšanās startēja kā partijas kandidāts uz premjerministra amatu, tagad jau izšķīries palikt Eiropas Parlamentā, kur viņš uzņēmies vadīt jaunveidojamo labējo partiju frakciju "Patrioti Eiropai", ko līdz ar RN pirmdien oficiāli izveidojusi Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītā konservatīvā partija "Fidesz", Itālijas nacionālkonservatīvā partija "Līga", kas ietilpst Itālijas premjerministres Džordžas Meloni vadītajā koalīcijā, un Austrijas labēji populistiskā Brīvības partija (FPÖ), kā arī dažas citas sīkākas partijas.
Bardels vienlaikus norādījis, ka laiks darbojas RN labā un ka partija galu galā nonāks pie varas.