Tā kā Lietuvas Seims ir atbalstījis valsts izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns ceturtdien solīja ierosināt reģiona valstu aizsardzības ministriem apsvērt iespēju kopīgi iegādāties šo munīciju.
"Šobrīd ir pāragri runāt par reģionālā iepirkuma iespēju. Es to vērtēju kā ļoti interesantu," ceturtdien žurnālistiem Seimā sacīja Kasčūns, norādot, ka šādu iespēju varētu apspriest Somija, Polija un Baltijas valstis.
"Tās ir valstis, kas varētu veikt šādus iepirkumus. Un es domāju, ka tas būtu ļoti efektīvi un svarīgi - īpaši, ja pieteiktos iepirkumam no kāda reģiona. (..). Es domāju, ka es ierosināšu šo iespēju saviem kolēģiem aizsardzības ministriem," viņš teica.
Jau ziņots, ka Lietuvas Seims ceturtdien atbalstīja valsts izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas.
Likums par izstāšanos no konvencijas tika pieņemts ar 103 balsīm par, vienu pret un trim deputātiem atturoties.
Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentam Gitanam Nausēdam, kurš iepriekš apliecinājis, ka atbalsta Lietuvas izstāšanos no konvencijas.
Lietuvas Aizsardzības ministrija, kas ierosināja izstāšanos no konvencijas, norādīja, ka pēc konvencijas denonsēšanas un izstāšanās no tās Lietuvai vairs nebūs aizliegts iegādāties, uzkrāt un nepieciešamības gadījumā izmantot kasešu munīciju.
Ministrija uzsvēra, ka kasešu munīcija ir ļoti iedarbīgs aizsardzības līdzeklis un Lietuvai vajadzētu varēt to izmantot.
Aizsardzības ministrijā pauda pārliecību, ka Krievija un Baltkrievija bruņotā konfliktā ar Lietuvu noteikti izmantotu kasešu munīciju, kas agresorvalstīm sniegtu militāras priekšrocības.
Kasešu munīcija sprādzienā izkaisa vairākus desmitus vai simtus munīcijas daļiņu plašā apkaimē. Liela daļa munīcijas izmešanas brīdī neuzsprāgst, tādējādi radot postošas sekas vairākus tūkstošus kvadrātmetru lielā teritorijā un radot smagus ievainojumus vai letālas sekas civiliedzīvotāju vidū pat pēc karadarbības beigām.