Lietuvai nākotnē būtu nepieciešami pieci mazjaudas kodolreaktori, trešdien paziņoja enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, kurš parakstīja vienošanos ar ASV par informācijas apmaiņu saistībā ar iespējām attīstīt ceturtās paaudzes mazjaudas kodolreaktorus.
"Lai sistēma mūsu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - nodrošinātu vislabākās cenas, mums līdz 2040.gadam vajadzēs 1,5 gigavatu mazjaudas kodolreaktorus. Ja pieņemam, ka vidējā reaktora jauda ir ap 300 megavatu, mums būtu nepieciešami pieci tādi mazjaudas reaktori," Kreivis klāstīja Lietuvas sabiedriskajam radio.
Kreivis un ASV enerģētikas ministre Dženifera Grenholma Vašingtonā parakstīja vienošanos par sadarbību, lai īstenotu civilās kodolenerģētikas programmu, paziņoja Lietuvas Enerģētikas ministrija.
ASV dalīsies ar Lietuvu savā pieredzē nākamās paaudzes kodolenerģijas attīstībā, kā arī analīzēs ceturtās paaudzes mazjaudas kodolreaktoru uzņēmējdarbības modeli un to attīstības iespēju novērtējumu.
"Jau ir ieplānoti konkrēti pasākumi, piemēram, kopīgas darba grupas izveide. ASV puse mums sniegs diezgan plašu ziņojumu par to, kā attīstās šī enerģētikas nozare," sacīja Kreivis.
Kā paskaidroja ministrs, Lietuva nevēlas būt viena no pirmajām valstīm, kas izmanto šo tehnoloģiju, "jo tie, kas pirmie to sāk izmantot, saskaras ar tehnoloģiskām kļūdām un problēmām. Mēs vēlamies būt daļa no otrā viļņa".
Atjauninātajā Nacionālās enerģētiskās neatkarības stratēģijā līdz 2050.gadam, ko Seims apstiprināja jūnija beigās, ir iekļauta iespēja Lietuvā pēc 2030.gada attīstīt mazjaudas kodolreaktorus. Tomēr pasaulē tie vēl nav būvēti.
Kreivis norādīja, ka tamlīdzīgi projekti ir ilgtermiņa. Ja mazjaudas reaktora būvniecību Lietuvā sāks ap 2030.gadu, enerģijas ražošanu tas varētu sākt ap 2038.-2040.gadu.
Pēc oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām Lietuvā tiek veidota jauna valdība, un tas nozīmē, ka Kreivis vairs nevadīs Enerģētikas ministriju.
Intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio viņš pauda cerību, ka nākamais enerģētikas ministrs turpinās iesāktos projektus, piemēram, mazjaudas kodolreaktoru attīstīšanu.
Centriski kreisā Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" enerģētikas ministra amatam sociāldemokrāta Gintauta Palucka veidotajā valdībā virza Žīgimantu Vaičūnu, kurš šajā amatā bija 2016.-2020.gadā.
"Ceru uz turpināšanu, jo es ministrijas vadību pārņēmu no Žīgimanta Vaičūna, un es atkal viņam to nodošu," teica Kreivis, kurš pārstāv konservatīvo partiju "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti". Ministrs piebilda, ka ir turpinājis sava priekšteča politiku un cer, ka arī pašlaik sāktie vai iecerētie projekti neapstāsies.
Viņš uzsvēra, ka šajā nozarē nevar novērst uzmanību, jo enerģētika ir viena no galvenajām Lietuvas nacionālās drošības sastāvdaļām.