Franču pētnieka ģimene, kurš gāja bojā zemūdenes “Titāns” sprādzienā, ir iesniegusi vairāk nekā 50 miljonu ASV dolāru prasību tiesā, apgalvojot, ka pasažieri pirms katastrofas piedzīvojuši "teroru un garīgas ciešanas", un apsūdzot zemūdens kuģa operatoru rupjā nolaidībā, ziņo “CNN”.
Pols Henrijs Nardžeolets bija starp pieciem cilvēkiem, kuri gāja bojā, kad 2023. gada jūnijā, braucot uz slavenā kuģa “Titāniks” vraka vietu Atlantijas okeāna ziemeļos, eksplodēja zemūdens kuģis “Titāns”. Uz eksperimentālā zemūdens kuģa, kas pieder uzņēmumam “OceanGate”, kas kopš tā laika ir apturējis darbību, izdzīvojušo nebija.
Pazīstams kā “Mr. Titāniks,” Nardžeolets piedalījās 37 ekspedīcijās uz “Titānika” atrašanās vietu. Viņš tika uzskatīts par vienu no pasaulē visvairāk zinošajiem cilvēkiem par slaveno kuģi.
Pēc notikušā viņa advokāti paziņoja, ka "zemūdens kuģim ir satraucoša vēsture" un ka “OceanGate” nav atklājis kritiski svarīgus faktus par kuģi un tā izturību.
"Lai gan precīzu neveiksmes cēloni nekad nevarēs noteikt, ir skaidrs, ka “Titāna” pasažieri bija precīzi sapratuši, kas notiek," teikts prasībā. "Viņi visi jau pirms nāves labi apzinājās, ka mirs."
“Apkalpe, iespējams, bija dzirdējusi, ka oglekļa šķiedras čaukstošais troksnis kļūst arvien intensīvāks, jo ūdens svars nospieda “Titāna” korpusu. Apkalpe zaudēja sakarus un, iespējams, arī enerģiju. Pēc ekspertu aprēķiniem, viņi turpināja nolaisties, pilnībā zinot par kuģa neatgriezeniskajām kļūmēm, piedzīvojot šausmas un garīgas ciešanas, pirms “Titāns” galu galā sabruka,” teikts paziņojumā.
“OceanGate” pārstāvis atteicās sniegt komentārus. Apsūdzētajiem uz sūdzību jāatbild tuvāko nedēļu laikā, teikts tiesas dokumentos. Prasībā Nardžeolets aprakstīts kā “OceanGate” darbinieks un “Titāna” apkalpes loceklis.
Daudz tika kritizēta arī “Titāna” modernā bezvadu elektronikas sistēma, un norādīts, ka neviena no kontrolierīcēm, vadības ierīcēm vai mērierīcēm nedarbojās bez pastāvīga strāvas avota un bezvadu signāla.
Lai gan “OceanGate” iecēla Nardžeoletu par apkalpes locekli, "daudzas ziņas par kuģa trūkumiem netika izpaustas un tika apzināti slēptas", teikts advokātu paziņojumā.
Tonijs Buzbijs, viens no lietas advokātiem, sacīja, ka viens no prasības mērķiem ir "saņemt atbildes par to, kā tieši tas notika, kas bija iesaistīti un kā iesaistītie varēja ļaut tam notikt".
Pēc katastrofas tika paustas bažas par to, vai “Titāns” cieta katastrofā tā netradicionālā dizaina un tā veidotāja atteikšanās pakļauties neatkarīgām pārbaudēm dēļ, kas ir standarts šajā nozarē. Tā sabrukums radīja arī jautājumus par privātās dziļjūras izpētes dzīvotspēju un nākotni.
“Titāns” savu pēdējo ieniršanu veica 2023. gada 18. jūnijā, svētdienas rītā, un aptuveni pēc divām stundām zaudēja kontaktu ar savu atbalsta kuģi. Pēc meklēšanas un glābšanas misijas, kas pievērsa uzmanību visā pasaulē, “Titāna” atlūzas tika atrastas okeāna dibenā, aptuveni 300 metrus no “Titānika” vraka priekšgala.
“OceanGate” izpilddirektors un līdzdibinātājs Stoktons Rašs vadīja “Titānu”, kad tas eksplodēja. Prasībā Rašs raksturots kā "ekscentrisks un pašnodarbināts "novators" dziļjūras niršanas nozarē”.
Bojā gāja arī britu piedzīvojumu meklētājs Hamišs Hārdings un divi ievērojamas Pakistānas ģimenes locekļi Šahzada Davuda un viņa dēls Sulemans Davuds.
View this post on Instagram