Krievija nav atbalstījusi Igaunijas priekšlikumu kopīgi izmērīt Narvas upes gultni, lai noteiktu, kur uzstādīt bojas, kas iezīmē kuģošanas ceļu, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
Pēc Cahknas teiktā, Krievijas Ārlietu ministrija nav sniegusi konstruktīvu atbildi uz Igaunijas jūlijā izteikto priekšlikumu.
"Savā atbildē Krievija izvirzīja robežlīguma ratifikāciju kā priekšnoteikumu kopīgiem kuģošanas ceļa mērījumiem, kas nav būtiski un nekādā veidā nav saistīts ar Krievijas maijā sarīkoto incidentu Narvas upē," sacīja Cahkna.
Viņš piebilda, ka neatkarīgi no robežlīguma ratifikācijas statusa Krievijai nav tiesību šķērsot pagaidu kontroles līniju un nesankcionēti demontēt Igaunijas ūdeņos pierobežas bojas.
Cahkna sacīja, ka ar savu agresiju pret Ukrainu Krievija pārkāpj visas savas starptautiskās saistības, tostarp ANO Statūtus, un tāpēc viņš neuzskata par lietderīgu slēgt vai ratificēt jebkādus līgumus ar Krieviju.
"Tomēr mēs joprojām uzskatām, ka ir nepieciešams līdzsvaroti un konstruktīvi atrisināt situāciju, kas radusies saistībā ar boju noņemšanu, un mēs uzskatām par pamatotu Igaunijas sākotnējo priekšlikumu veikt kopīgus mērījumus Narvas upē, lai noskaidrotu precīzu kuģošanas ceļa līniju, kas, iespējams, gadu desmitiem ir mainījusies dabas apstākļu dēļ," teica ārlietu ministrs.
Viņš piebilda, ka Igaunija turpina uzturēt ciešus kontaktus ar sabiedrotajiem un partneriem un apsver savus turpmākos soļus.
Jau ziņots, ka 15.jūlijā uz Igaunijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis, kuram tika iesniegta diplomātiskā nota ar ierosinājumu Krievijai veikt kopīgus ūdensceļa mērījumus abu valstu robežupē Narvā.
Iepriekš Igaunija iesniedza Krievijai notu, kurā pieprasīja paskaidrot, kāpēc naktī uz 23. maiju Krievijas robežsargi noņēma 25 bojas, kuras Igaunijas robežsargi bija izvietojuši, lai iezīmētu ūdensceļu. Atbildē Krievija apgalvoja, ka Igaunija šīs bojas esot novietojusi Krievijas ūdeņos, bet Igaunija šim apgalvojumam nepiekrita. Krievija neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu tās interpretāciju, ka bojas esot bijušas Krievijas teritorijā, norādīja Igaunijas Ārlietu ministrijas preses dienests.
Savā notā Igaunija konstatēja, ka valstīm, pēc visa spriežot, ir atšķirīga izpratne par ūdensceļa virzienu, kas ir kontroles līnijas starp Igauniju un Krieviju pamatā. Tā kā stāvoklis upē gadu desmitu laikā dabas apstākļu dēļ var būt mainījies, Igaunija ierosināja veikt kopīgus mērījumus, lai noskaidrotu pašreizējo situāciju. Pēdējo reizi Narvas upes dibens tika mērīts gandrīz pirms 20 gadiem.
Kā norāda Igaunijas Ārlietu ministrija, Tallina noteikti nepiekrīt tādam domstarpību risināšanas veidam, kad miermīlīga dialoga vietā nakts aizsegā tiek noņemtas bojas. Diplomātiskajos vēstījumos Igaunija ir aicinājusi Krieviju līdzsvaroti atrisināt iespējamās domstarpības par precīzu boju atrašanās vietu. Kopīgi ūdensceļa mērījumi dotu iespēju atrisināt nesaskaņas, uzsvēra Igaunijas Ārlietu ministrija.
Krievija līdz šim nav atdevusi Igaunijai demontētās bojas.
Igaunijas un Krievijas robežlīgums tika parakstīts 2014.gadā, taču neviena no pusēm to līdz šim nav ratificējusi.