Meža ugunsgrēki Kanādā rada vairāk kaitīgo izmešu nekā lielākā daļa pasaules valstu gada laikā

Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā „Nature”, Kanādas rekordlielie ugunsgrēki pagājušajā gadā radīja vairāk oglekļa emisiju nekā fosilā kurināmā dedzināšana teju visās lielākajās pasaules valstīs.

Raidsabiedrība „BBC” aprēķinājusi, ka tikai Ķīna, ASV un Indija radīja vairāk oglekļa emisiju nekā 2023. gada ugunsgrēki Kanādā.

Neparasti augstā temperatūra un sausums veicināja vislielāko savvaļas ugunsgrēku sezonu valsts vēsturē, izdedzinot 15 miljonus hektāru zemes, kas ir aptuveni teju visu Baltijas valstu platība kopā.

Zinātnieki ir nobažījušies, ka Kanādas boreālo mežu ārkārtējā degšana var ietekmēt globālās klimata pārmaiņu prognozes, jo mežiem ir liela nozīme planētas sildošā oglekļa uztveršanā.

Pētnieki aprēķināja kopējo ugunsgrēka radīto emisiju oglekļa apmēram 647 teragramu apmērā. Teragrams ir miljons metrisko tonnu.

Brendans Bērns, NASA reaktīvo dzinēju laboratorijas zinātnieks un viens no pētījuma autoriem, sacīja, ka šie skaitļi ir "šokējoši".

Viņš sacīja, ka pieaug bažas par to, ka šāda mēroga ugunsgrēki Kanādā varētu kļūt biežāki, kas ietekmētu pasaules kopējo oglekļa pēdas nospiedumu.

2023. gadā Kanāda piedzīvoja savu karstāko un sausāko vasaru, kāda reģistrēta kopš 1980. gada. Šie apstākļi palīdzēja izraisīt vislielāko ugunsgrēku sezonu valsts vēsturē, kur liesmas plosījās no vienas piekrastes līdz otrai.

Lai gan lielākā daļa ugunsgrēku tika likvidēti līdz rudenim, ziemas laikā zem biezām sniega kārtām turpināja degt rekordliels skaits ugunsgrēku.

Šā gada savvaļas ugunsgrēku sezona ir bijusi vājāka nekā iepriekšējā, lai gan saskaņā ar Eiropas Savienības kosmosa programmas augusta datiem tā ir ceļā uz otro lielāko oglekļa emisiju līmeni Kanādas ugunsgrēku sezonā kopš 2003. gada.

Šīs prognozētās emisijas 2024. gada sezonai ir otrajā vietā aiz pagājušā gada postošajiem ugunsgrēkiem.