Ukrainas kara 928. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:23]

© pixabay.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 9. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:23 Krievija turpina šantažēt Rietumus, periodiski pievēršoties kodolieroču izmantošanas tēmai. Par to Radio NV runāja militārais eksperts un bijušais SBU virsnieks Ivans Stupaks. Pēc viņa teiktā, Krievijas Federācijai ir pieci punkti par kodolieroču izmantošanu. Tie ietver atbildi uz kodoluzbrukumu, reakciju uz ķīmiski bioloģisku uzbrukumu, atbildi uz ballistisko raķešu triecieniem, atbildi uz kodolinfrastruktūras atspējošanu un reakciju uz agresiju, izmantojot parastos ieročus.

20:44 Ungārijas enerģētikas uzņēmums Mol Nyrt. noslēdza līgumu, kas nodrošinās nepārtrauktas Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu, kas iet caur Ukrainas teritoriju. Par to ziņo Bloomberg.

20:20 Krievija ar "cinisku izlūkošanu" cenšas noteikt NATO "stratēģisko vērtību", pārkāpjot alianses dalībvalstu gaisa telpu ar saviem bezpilota lidaparātiem. Šādu viedokli pauda Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks, komentējot Krievijas bezpilota lidaparātu kritienus Latvijā un Rumānijā.

18:52 9.septembrī Hersonas apgabala Antonovkā Krievijas armija ar dronu uzbruka civilai automašīnai, divi cilvēki tika ievainoti.

18:00. Ar savām darbībām Krievija vēlas sašķelt rietumvalstu vienotību un mazināt atbalstu Ukrainai, pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), prezentējot ziņojuma projektu par ārvalstu iejaukšanās radītajiem draudiem demokrātiskai iekārtai un drošībai Eiropā.

16:34. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (LA) nosūtījis vēstuli Eiropas Savienības (ES) augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepem Borelam, lūdzot izdarīt spiedienu uz ES dalībvalstīm un to NATO sabiedrotajiem, lai tie atceltu ierobežojumus Ukrainai attiecībā uz Rietumu piegādāto ieroču izmantošanu, aģentūru LETA informēja politiķa birojā. Iniciatīvu, kuru veidoja Ijabs kopā ar EP deputātiem Janu Farskiju un Danušu Nerudovu, un nosūtīja ES augstajam pārstāvim, parakstīja 60 eiroparlamentārieši no sešām frakcijām.

15:35. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veselības nozares speciālisti aizvadītajā nedēļā viesojās Ukrainā, kur mācījās Ukrainas pieredzi veselības aprūpes organizēšanā un zāļu un asins krājumu nodrošināšanā kara apstākļos, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

15:15. Krievijas apšaudē Nikopoles pilsētā gāja bojā 16 gadus vecs jaunietis, bet vēl trīs cilvēki tika ievainoti, ziņo pravda.com.ua.

13:15. Opozīcijā esoši Vācijas kristīgie demokrāti (CDU) pirmdien asi nosodījuši kanclera Olafa Šolca aicinājumu paātrināt pāreju uz miera procesu Krievijas-Ukrainas karā.

Šolcs lielajā vasaras intervijā raidsabiedrībai ZDF izteicies par virkni jautājumu, arī karu Ukrainā un Vācijas iekšpolitikas tēmām.

CDU ārpolitikas runasvīrs Roderihs Kīzeveters laikrakstam "Bild" norādījis, ka Šolcs noticējis Krievijas propagandai un turpina turēties pie vecajiem vāciešu maldiem par Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

12:42. Pēc Latvijas un Rumānijas lūguma par "dronu incidentiem" notiks diskusija NATO augstākajā līmenī, intervijā TV24 sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņaprāt, ir jauna realitāte, kur ir jārēķinās ar dažāda veida incidentiem. Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka NATO samitos Vašingtonā un Viļņā ir pieņemti vairāki lēmumi. Rinkēvičs atzīmēja, ka ir runāts par nepieciešamību pastiprināt NATO austrumu flanga, sevišķi Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpat ir vajadzīga vienotāka NATO kopīgā stratēģija, kādā veidā tikt galā ar šiem jaunajiem draudiem. Valsts prezidenta ieskatā pašreizējie rīcības algoritmi ir unificējami un atbildei ir jābūt daudz stingrākai.

Pēc Rinkēviča paustā, kamēr Krievijas agresija Ukrainā turpināsies, bet Ukraina nesaņems pietiekamu atbalstu pretgaisa aizsardzības sistēmu stiprināšanā, kā arī tiks uzlikti ierobežojumi piegādāto ieroču izmantošanai pret Krieviju, Krievijas "nekaunība" palielinās.

11:33. Aizvadītajā diennaktī Krievijas armija veica 164 uzbrukumus Ukrainas teritorijām, lielākā daļa uzbrukumu notika Pokrovskas, Kurahovas un Toreckas frontēs, ziņo pravda.com.ua.

10:17. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 626 410 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8639 tankus, 16 906 bruņutransportierus, 17 830 lielgabalus un mīnmetējus, 1180 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 942 zenītartilērijas iekārtas, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 14 897 bezpilota lidaparātus, 2588 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 262 automobiļus un autocisternas, kā arī 3049 specializētās tehnikas vienības.

09:45. Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība paziņojusi, ka naktī uz pirmdienu krievi uz Ukrainu raidījuši trīs vadāmās aviācijas raketes H-59/69 un astoņus lidrobotus.

Divas raķetes un seši lidroboti ir notriekti. Divi atlikušie lidroboti nokrituši paši. Savukārt raķete, kas netika notriekta, "aktīvas pretdarbības rezultātā", mērķi nesasniedza.

08:28. Naktī uz pirmdienu krievi atkal uzbrukuši Kijivai ar lidrobotiem "Shahed", taču ukraiņu zenītartilēristi visus bezpilota lidaparātus notriekuši, pirms tie sasniedza galvaspilsētu, paziņojis Kijivas kara administrācijas vadītājs Srhijs Popko.

Popko norādījis, ka tas jau ir piektais gaisa uzbrukums Kijivai kopš septembra sākuma.

07:10. Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņojis, ka otrā miera konference, ko plāno Ukraina, būtu jārīko ar Krievijas līdzdalību.

"Uzskatu, ka tagad ir īstais brīdis apspriest, kā mēs varam izkļūt no šīs kara situācijas un ātrāk panākt mieru. Svarīga ir vēl viena miera konference, un mēs ar [Ukrainas prezidentu Volodimiru] Zelenski esam vienisprātis, ka tajā jāpiedalās Krievijai," svētdien pārraidītajā intervijā sabiedriskajai televīzijai ZDF norādīja Šolcs.

00:10 Ukraiņu izcelsmes amerikāņu riteņbraucēja Oksana Mastersa pastāstīja, ka 2024.gada paralimpisko spēļu organizatori viņai piespieduši aizsegt ukraiņu sirds tēlu uz apģērba. Par to ziņo CNN.

Pasaulē

Ukrainas pirmā lēdija, nesen viesojoties Itālijā, pārsteidza ar savu eleganci un neticamo stilu. Vizītes ietvaros viņa sniedza atklātu interviju raidījuma vadītājam Bruno Vespi raidījumā "5 minūtes ar Bruno". Viņa dalījās ar savas ģimenes pieredzi un pastāstīja, kā ukraiņi, jo īpaši viņas ģimene, iztur 1000 dienu karu, raksta UNIAN.