Vairākas amatpersonas uzskata, ka Ukrainai trūkst personāla, ieroču un Rietumu atbalsta, lai atgūtu visu Krievijas sagrābto teritoriju, raksta “Financial Times”.
Tuvojas trešā ziema karā starp Ukrainu un Krieviju un Austrumos Aizsardzības spēki zaudē pozīcijas Krievijas okupācijas spēku ofensīvas uzbrukumā, lai gan tas iebrucējiem maksā milzīgus zaudējumus.
Gan Kijivā, gan Vašingtonā un dažās Rietumu galvaspilsētās noskaņojums mainās, raksta “Financial Times”. Apņēmība, ka karš beigsies tikai tad, kad Krievijas armija pametīs Ukrainu, tiek aizstāta ar negribīgu piekrišanu, ka labākais risinājums ir "sarunu ceļā panākts izlīgums, kas atstās neskartu valsts lielāko daļu". Tomēr Kijivai trūkst atbalsta pat šī mērķa sasniegšanai.
Ukrainas izredzes galvenokārt aptumšo Donalda Trampa iespējamā uzvara ASV vēlēšanās - viņš jau vairākkārt ir teicis, ka centīsies ātri izbeigt karu, kamēr dažas ASV un Eiropas amatpersonas cer, ka Trampu var atturēt no tā, lai Ukraina netiktu pakļauta neizdevīgam darījumam ar Maskavu, kas nākotnē varētu radīt nopietnus riskus Eiropas un Amerikas drošībai.
Tomēr, saasinoties karam Tuvajos Austrumos, arī dažas Rietumu galvaspilsētas, kas iepriekš uzstāja uz nepieciešamību pēc militāras uzvaras pār Krieviju, pārdomā savus mērķus. Vairākas Ukrainas amatpersonas arī žēlojas, ka viņiem trūkst personāla, ugunsspēka un Rietumu atbalsta, lai atgūtu visu Krievijas sagrābto teritoriju, un aiz slēgtām durvīm tiek runāts par vienošanos, saskaņā ar kuru Krievijas Federācija saglabās kontroli pār okupētajām teritorijām.
"Maskava saglabā de facto kontroli pār aptuveni piekto daļu Ukrainas, ko tā ir okupējusi - lai gan Krievijas suverenitāte pār to netiek atzīta -, bet pārējai valstij ir atļauts pievienoties NATO vai tai tiek piešķirtas līdzvērtīgas drošības garantijas," raksta “Financial Times”.
Saskaņā ar šo vienošanos arī Ukraina varētu atgūties un integrēties ES, līdzīgi kā aukstā kara laika Rietumvācija.
Tomēr šāds scenārijs ir balstīts uz ambicioziem pieņēmumiem - viens no tiem paredz, ka ASV un tās sabiedrotajiem jābūt gataviem piedāvāt Ukrainai dalību NATO vai nepieciešamās garantijas.
"Tas prasītu ASV un tās partneriem izvietot milzīgus un dārgus spēkus un atstāt tos aukstā kara stilā," raksta “Financial Times”.
Otrs pieņēmums ir tāds, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu varētu pierunāt risināt sarunas un pieņemt šādu scenāriju, taču neļaut Ukrainai pievienoties NATO bija viens no Kremļa deklarētajiem militārajiem mērķiem. Ir arī apšaubāms, vai Putinam būs stimuls piekrist sarunām par mieru, ja viņš uzskata, ka Krievijas armija joprojām var iekarot vēl vairāk teritoriju.