Arheologi atklāj vienu no senākajām kristiešu baznīcām Eiropā
Armēnijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas un Minsteres Universitātes arheologi senajā Artaksetas pilsētā atklājuši iepriekš nezināmas agrīnās kristiešu baznīcas paliekas. Atradums sastāv no astoņstūra formas ēkas ar krustveida paplašinājumiem, vēsta phys.org.
"4. gadsimta ēka ir vecākā arheoloģiski dokumentētā baznīca valstī — sensacionāls pierādījums agrīnajai kristietībai Armēnijā," atzīmēja Minsteres universitātes profesors Ahims Lihtenbergers.
"Astoņstūra baznīcas šeit nebija zināmas līdz šim, taču mēs tās ļoti labi pazīstam no Vidusjūras austrumu reģiona, kur tās pirmo reizi parādījās mūsu ēras 4. gadsimtā," piebilda Armēnijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas doktors Mkrtihs H. Zadarjans.
Tipoloģiski atradums atbilst agrīnās kristietības memoriālajām celtnēm. Krusta formas paplašinājumos pētnieki atklāja koka platformu paliekas, kas ar oglekļa datēšanas metodi noteiktas kā būvētas ap mūsu ēras 4. gadsimta vidu.
Astoņstūra ēkai, kuras diametrs ir aptuveni 30 metri, bija vienkārša javas grīda un terakotas flīzes. Marmora atradumi liecina, ka tā bija grezni dekorēta ar šo materiālu, kas ievests no Vidusjūras. Vācijas un Armēnijas arheologu komanda Armēnijā atrodas kopš septembra. Viņi turpinās izrakumus un cer izdarīt jaunus atklājumus, tostarp atbildēt jautājumu par to, kam baznīca tika veltīta.
Saskaņā ar leģendu Gregorijs Apgaismotājs 301. gadā mūsu ēras Artaksatā pievērsa kristietībai Armēnijas karali Tiridātu III, padarot Armēniju par pirmo kristīgo valsti pasaulē. Viduslaiku |Khor Virap| klosteris, kas atrodas tikai akmens sviediena attālumā no tikko atklātās baznīcas, ir atgādinājums par šo tradīciju.
Artaksata kalpoja kā Armēnijas karalistes galvaspilsēta, kuru pārvaldīja Artaksīda un Arsacīdu dinastijas. Hellēnisma periodā pilsēta kļuva par nozīmīgu metropoli un gandrīz sešus gadsimtus bija Armēnijas karalistes galvaspilsēta.
Armēnijas un Vācijas pētnieku komanda kopš 2018. gada ir pētījusi hellēnistisko Artaksata metropoli Ararata līdzenumā.