Armēnijā vienojas par iestāšanās procesa uzsākšanu Eiropas Savienībā

Armēnijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par valsts iestāšanās procesa uzsākšanu Eiropas Savienībā (ES).

Par likumprojektu parlamentā nobalsoja 64 deputāti, kas visi ir valdošās partijas "Pilsoniskais līgums" biedri. Pret balsoja septiņi opozīcijas deputāti. Likumprojektā valdība aicināta sākt procesu, lai Armēnija kādudien pievienotos ES.

Armēnija, kas vēsturiski bijusi Krievijas sabiedrotā, pēdējos gados arvien vairāk tuvinās Rietumiem.

Erevānas un Maskavas attiecības sevišķi pasliktinājās pēc tam, kad Azerbaidžāna 2023.gadā zibensofensīvā sagrāba vairākas desmitgades pastāvējušo "de facto" neatkarīgo Kalnu Karabahas armēņu republiku, un visi tās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju devās bēgļu gaitās.

Armēnija apsūdzēja Krieviju, kam tobrīd Kalnu Karabahā bija aptuveni 2000 karavīru, par Azerbaidžānas uzbrukuma nenovēršanu. Četras dienas pēc zibensofensīvas Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans uzrunā tautai televīzijā paziņoja, ka Erevānas pašreizējās drošības alianses ir neefektīvas un nepietiekamas.

2024.gada februārī Pašinjans iesaldēja Armēnijas dalību Krievijas vadītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā. Erevāna arī pievienojās Starptautiskajai krimināltiesai (SKT), kas nozīmē, ka tai nāktos aizturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ja tas ierastos Armēnijā.

SKT 2023.gada martā izdeva Putina aresta orderi.

2024.gada septembrī Armēnija un ES sāka sarunas par bezvīzu režīmu. Armēnija ir arī paplašinājusi sadarbību ar Franciju aizsardzības jomā. Savukārt 2024.gada jūlijā Armēnija piedalījās kopīgās militārās mācībās ar ASV.