Dānijas premjere: kad runājam par migrāciju, mēs diemžēl runājam arī par organizēto noziedzību

© Unsplash

Ziemeļvalstis otrdien solījušas kopīgi vērsties pret noziedzīgiem grupējumiem un nelegālo imigrāciju.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons paziņoja, ka sarunās starp valstīm "galvenā uzmanība pievērsta mūsu sadarbības padziļināšanai, lai apkarotu starptautisko organizēto noziedzību".

Kristersons tikās ar kolēģiem no Dānijas, Somijas, Islandes un Norvēģijas.

Zviedrijā pēdējos gados notiek asiņaini konflikti starp bandām, kas cīnās par ieroču un narkotiku tirdzniecību. Daudzdzīvokļu ēkas un citus mājokļus valstī bieži satricina sprādzieni, un publiskās vietās regulāri notiek apšaudes, kas kādreiz notika tikai nelabvēlīgos rajonos. Bieži vien bandas vervē jauniešus no nabadzīgām imigrantu ģimenēm.

Nesen gan Norvēģijā, gan Dānijā tika plaši ziņots par vardarbību, kas saistīta ar zviedru bandām. Kristersons atzina, ka bandu vardarbība ir "labi zināma Zviedrijas problēma", kas izpletusies uz kaimiņvalstīm. "Mūsu mērķis ir apturēt bandas, nevis tās eksportēt," uzsvēra premjers.

Lai cīnītos pret bandām, Dānija augusta sākumā paziņoja, ka pastiprina kontroli uz robežas ar Zviedriju.

"Kļūst arvien sliktāk. Zviedrijā tiek algoti noziedznieki, lai ieceļotu Dānijā un izdarītu tur smagus noziegumus, īpaši Kopenhāgenā. Tas ir pilnīgi nepieņemami," norādīja Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.

Viņa piebilda, ka Ziemeļvalstu līderi koncentrējas uz diviem galvenajiem jautājumiem - pārrobežu organizēto noziedzību un imigrāciju.

"Kad mēs runājam par migrāciju, mēs diemžēl runājam arī par organizēto noziedzību," atzina Fredriksena, uzsverot, ka pārāk ilgi Ziemeļvalstu imigrācijas politika bijusi akla attiecībā uz negatīvajām sekām.

Mēs esam gatavi pastiprināt pasākumus uz ārējām robežām, lai atgrieztu tos, kuriem nevajadzētu atrasties Eiropā," paziņoja Fredriksena.

Eiropas Savienības (ES) samitā līderi šomēnes aicināja steidzami pieņemt jaunus tiesību aktus, lai palielinātu un paātrinātu nelegālo imigrantu atgriešanu.

Zviedrijas konservatīvās Moderātu partijas līderis Kristersons kļuva par premjerministru 2022.gada oktobrī. Viņa vadītajā valdībā ir moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, bet tā paļaujas uz necionālkonservatīvās partijas Zviedrijas Demokrāti parlamentāro atbalstu. Kristersona valdība ir solījusi ieņemt stingru nostāju pret imigrāciju.

Saskaņā ar Zviedrijas policijas datiem 2023.gadā valstī notika 363 apšaudes, kuru rezultātā tika nogalināti 53 cilvēki. Daudzus no uzbrukumiem veica nepilngadīgie, kurus izmantoja kā algotus slepkavas un vervēja, izmantojot šifrētas ziņojumapmaiņas vietnes.

Nacionālās noziedzības novēršanas padomes 2021.gada ziņojumā teikts, ka Zviedrijā dzimuši cilvēki, kuru vecāki ir dzimuši ārvalstīs, veido lielāko daļu personu, kas apsūdzētas smagos noziegumos.