Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 4. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:21 NATO paliks vienota neatkarīgi no tā, kas uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās, pirmdien Berlīnē sacīja alianses ģenerālsekretārs Marks Rite.
"Lai kas arī uzvarētu šajās vēlēšanās, mēs strādāsim ar Kamalu Herisu, mēs strādāsim ar Donaldu Trampu un gādāsim, lai alianse paliktu vienota," sacīja alianses vadītājs.
Nav šaubu, ka neatkarīgi no tā, kas uzvarēs vēlēšanās, viņa vai viņš turpinās atbalstīt NATO, jo tas ir Savienoto Valstu interesēs, sacīja Rite.
Rietumu sabiedrotie baidās, ka Aukstā kara sākumā izveidoto aizsardzības aliansi gaida trauksmaini laiki, ja Tramps uzvarēs otrdien gaidāmajās ASV vēlēšanās.
Tramps savas prezidentūras laikā no 2017. līdz 2021.gadam pārmeta sabiedrotajiem nepietiekamus ieguldījumus aizsardzībā.
Republikāņu Baltā nama pretendents vēl februārī brīdināja, ka mudinās krievus darīt ko vien viņi grib NATO sabiedrotajiem, kas nemaksā vairāk par kopīgo aizsardzību.
Herisa tikmēr bieži norādījusi uz Trampa izteikumiem, jo viņa, tāpat kā prezidents Džo Baidens, sola sadarboties ar sabiedrotajiem un atbalstīt NATO.
Rietumu sabiedrotie arī baidās, ka Trampa prezidentūra varētu nozīmēt militārās palīdzības samazināšanu Ukrainai no ASV puses.
Rite sacīja, ka ziņojumi par Ziemeļkorejas karaspēku Krievijā nozīmē, ka ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai saglabātu ne tikai eiroatlantiskā reģiona, bet arī Indijas un Klusā okeāna reģiona drošību.
"Tas motivē mūs pastiprināt centienus, lai darītu vēl vairāk," viņš sacīja, Phenjanas atbalstu Maskavai raksturojot kā "ļoti nopietnu notikumu attīstību un eskalāciju".
Rite sacīja, ka divpusējie drošības nolīgumi, kas parakstīti starp vairākām valstīm un Ukrainu, ir tilts uz dalību NATO ilgtermiņā.
"Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ukraina kādu dienu kļūs par NATO dalībvalsti," apliecināja alianses vadītājs.
20:48 Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pirmdien, 4.novembrī, vizītes laikā Kijevā paziņoja par 200 miljonu eiro piešķiršanu papildu palīdzībai Ukrainai.
20:00 Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņoja Ukrainas prezidentam Vladimiram Zelenskim, ka viņa valsts jau ir nosūtījusi uz Ukrainu pirmo pasūtīto NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmu. Viņai vajadzētu ierasties līdz šī gada beigām.
18:48 Atbalsts Ukrainai ir jāturpina, jo Krievija aizvien vairāk paļaujas uz atbalstu no tās sadarbības partneriem" pirmdien tiekoties ar jauno Japānas vēstnieku Latvijā Kensuki Jošidu, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, Viļumsons pateicās par Japānas sniegto atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, uzsverot tā turpināšanas nozīmi apstākļos, kad Krievija aizvien vairāk paļaujas uz atbalstu no tās sadarbības partneriem.
Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja valstu sadarbību drošības jomā, ekonomikā un starptautiskajās organizācijās. Viļumsons augstu novērtēja sadarbību ar Japānu, uzsverot aktīvo dialogu un līdzīgo viedokli par izaicinājumiem Eiropā un Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Tāpat sarunas partneri akcentēja nepieciešamību turpināt valstu sadarbību starptautiskajās organizācijās, tostarp ar centieniem stiprināt noteikumos balstīto starptautisko kārtību.
17:56. Ukrainai nav sarunu ar Krieviju, intervijā, kas Ukrainas televīzijas ēterā tika pārraidīta pirmdien, sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks.
Šādi Jermaks izteicās, atbildot uz vairāku mediju izplatīto informāciju par it kā notikušām sarunām starp Ukrainu un Krieviju par uzbrukumu apturēšanu enerģētikas infrastruktūrai.
"Šīs sarunas, kā par tām raksta, ka tās esot Ukrainas un Krievijas sarunas - tā noteikti nav patiesība," intervijā sacīja Jermaks.
16:52. Šogad tiek īstenoti 40 attīstības sadarbības projekti, īpašu uzmanību veltot projektiem Ukrainas atbalstam, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM norāda, ka šogad Ukrainas atbalstam tiek īstenoti 15 projekti, kuru mērķis ir palīdzēt pārvarēt kara sekas, veicināt labu pārvaldību un integrāciju Eiropas Savienībā (ES), kā arī uzņēmējdarbības un lauksaimniecības attīstību.
Ukrainas rekonstrukcijas turpināšanai un paplašināšanai 2024. gada sākumā tika apstiprināts finansējums 5 miljonu eiro apmērā.
15:56. Krievijas Pareizticīgās Baznīcas patriarhs Kirils Vladimirs Gundjajevs, diskusiju laikā Krievijā par nāvessoda moratorija atcelšanu, paziņoja, ka viņa vadītā baznīca nenosoda šo soda veidu, apgalvojot, ka pats Jēzus Kristus bijis sodīts ar nāvi, vēsta Krievijas medijs "Kommersant".
Garīdznieks piebilda, ja cilvēks rada draudus sabiedrībai un viņu nevar "izolēt", tad viņš ir "jāaizņem".
14:55. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis par militāro piegāžu palielināšanu no starptautiskajiem partneriem saskaņā ar atbalsta paketēm, īpaši pieaugums gaidāms attiecībā uz artilērijas munīciju, vēsta "Ukrainska Pravda".
Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrs Rustems Umierovs ziņoja par iekšzemē ražoto bezpilota lidaparātu piegādi Ukrainas aizsardzības spēkiem. Viņš norādīja, ka no ražotāju apstiprinātie piegādes plāni tiek izpildīti.
13:49. Ukraina 2024. gada oktobrī ir uzstādījusi gada preču eksporta rekordu, piegādājot produktus 3,8 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 18,7% vairāk nekā septembrī, paziņojusi Ukrainas Ekonomikas ministrija
Izaugsmi galvenokārt veicinājis lauksaimniecības produktu eksporta pieaugums un efektīva jūras koridora darbība.
Fiziskais preču eksports 2024. gada pirmajos desmit mēnešos, kopā 110 miljonu tonnu apmērā, jau ir pārsniedzis visu 2023. gada apjomu 100 miljonu tonnu apmērā.
12:45. Šodien, 4. novembrī, vairāk nekā 13 000 Sumu apgabala mājsaimniecību pazuda elektrība Krievijas uzbrukuma un slikto laikapstākļu dēļ, vēstīts medijā oravda.com.ua.
Vairāk nekā 7000 mājsaimniecību tika atslēgta elektrība Krievijas uzbrukumu dēļ, bet vēl 6000 mājsaimniecību īslaicīgi pazuda elektroapgāde slikto laikapstākļu dēļ. Lielās vēja brāzmas sabojāja elektrolīnijas Konotopas un Sumi rajonos.
11:56. Medijs pravda.com.ua. ziņo, ja tuvojošā ziema būs barga un Krievija regulāri uzbruks Ukrainas atomelektrostacijām, ukraiņiem šoziem var tikt atslēgta elektrībā līdz pat 20 stundām dienā.
Augusta beigās vien Krievija uz Ukrainas enerģētikas objektiem izšāva vairāk nekā 200 raķetes un dronus, kā rezultātā Ukrainas elektroenerģijas ražošanas jauda ir samazinājusies par vairāk nekā 9 GW, norāda Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta vecākais pētnieks Henadijs Riabcevs. Krievijas uzbrukumu rezultātā atslēgtas astoņas elektrostacijas un vairāk nekā 800 siltumapgādes objekti. Riabcevs norāda, ka "reālākais scenārijs", ar ko Ukraina šoziem sastapsies, paredz ierobežot "elektroenerģijas piegādi rūpniecībai un mājsaimniecībām astoņas līdz 14 stundas dienā". Ar spēcīgu aukstumu un jauniem uzbrukumiem kodolenerģijas sistēmai Ukraina var piedzīvot pat 20 stundu elektroenerģijas padeves pārtraukumus.
10:35. Krievija naktī uz pirmdienu taidījusi uz Ukrainu ballistisko raķeti un 80 uzbrukuma lidrobotus, no kuriem 50 notriekuši ukraiņu zenītartilēristi, pavēstījuši Gaisa spēki. Krievi uzkrainu bombardējuši arī ar vadāmajām aviācijas bumbām.
Atbilstoši situācijai plkst.8.30 apstiprināta 50 pretinieka dronu notriekšana Kijivas, Sumu, Odesas, Hersonas, Mikolajivas, Žitomiras, Čerkasu, Černihivas un Kirovohradas apgabalos. 27 ienaidnieka bezpilota lidaparātu lokācija pazaudēta.
09:08. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 700 390 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9193 tankus, 18 538 bruņutransportierus, 20 121 lielgabals un mīnmetējs, 1245 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 994 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 280 bezpilota lidaparātus, 2629 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 28 237 automobiļus un autocisternas, kā arī 3587 specializētās tehnikas vienības.
08:13. Jaunākā informācija liecina, ka svētdienas vakarā viena no divām Krievijas palaistajām vadāmajām aviācijas bumbām Harkivas virzienā trāpījusi lielveikalam Ševčenkivas rajonā, ievainojot 14 cilvēkus.
Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienesta Galvenais direktorāts Harkivā platformā "Telegram" pavēstīja, ka vienas bumbas trieciens bijis dzīvojamā apkaimē Ševčenkivas rajonā, bojājot daudzdzīvokļu ēkas, automašīnas, lielveikala ēku un citus komerciālus īpašumus. Harkivas apgabala policija paziņoja, ka Krievijas triecienā ievainoti 14 cilvēki, no kuriem četri ir policisti.
07:09. Krievijas karaspēks vakar, 3. novembrī, palaida divas vadāmās aviācijas bumbas uz Harkivas pilsētu, kā rezultātā trīs cilvēki tika ievainoti, ziņo pravda.com.ua
3. novembra vakarā pulksten 22:28 pilsētas mērs ziņoja, ka Harkivā atkal dzirdami sprādzieni. Vēlāk viņš atzīmēja, ka viens no bumbām skāra blīvi apdzīvotu dzīvojamo rajonu. Mērs apstiprināja, ka pēdējā uzbrukumā pilsētai ievainoti trīs cilvēki.
00:10. Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess ir pārliecināts, ka Krievija šobrīd saskaras ar nopietnām problēmām, par ko liecina arī Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšana. Viņš uzskata, ka par šī soļa militāro nozīmi vēl ir pāragri spriest, jo vēl nav skaidrs, cik lieli spēki tiks iesaistīti - varbūt vēl desmitiem tūkstoši gaida nosūtīšanu uz Ukrainu.
"Bet jāņem vērā, ka šiem karavīriem nav nekādas kaujas pieredzes, tie nav nekādi pieredzējuši kāda cita kara veterāni. Man nav ne jausmas par vienošanos, kāda ir noslēgta starp Putinu un [Ziemeļkorejas līderi] Kimu Čenunu, bet domāju, ka viņi vairāk pildīs "lielgabalu gaļas" funkciju, tādējādi pietaupot Krievijas ierindnieku dzīvības. Tomēr tad, ja viņu būs tūkstošiem, tas radīs problēmu. Jo tas krievu karošanas pieejai piegādās vairāk ķermeņu," sacīja Hodžess.
Ziemeļkorejiešu iesaistīšana, viņaprāt, demonstrē, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir bail no saviem cilvēkiem.
"Viņš noteikti nevēlas veikt jaunu vīriešu mobilizāciju Maskavā un Sanktpēterburgā, jo tas neizbēgami novestu pie bēru procesijām šo pilsētu ielās, kas viņam radītu politiskas problēmas," norādīja Hodžess.