Pirms desmit gadiem Krievijas Arktikā parādījās noslēpumains krāteris - tas bija milzīgs, robains caurums, ko ieskāva milzīgi augsnes un ledus gabali. Kopš 2014. gada ir pārādījušies vēl vairāk nekā 20 šādi krāteri Sibīrijas ziemeļrietumu pussalās, no kurām jaunākais tika atklāts augustā. Kā tie radušies? Skaidro “CNN”.
Krāteri ir gan ieinteresējuši, gan mulsinājuši zinātniekus, kuri ir pavadījuši vairākus gadus, cenšoties noskaidrot, kā tie radās. Ir parādījusies virkne hipotēžu, tostarp neticamas teorijas, piemēram, par meteoru triecienu vai pat par citplanētiešiem.
Tagad inženieru, fiziķu un datorzinātnieku komanda apgalvo, ka ir atraduši jaunu skaidrojumu - viņu atklājums, kas izklāstīts pagājušajā mēnesī publicētajā pētījumā, liecina, ka tas ir cilvēka izraisītu klimata pārmaiņu un reģiona neparastās ģeoloģijas sajaukums.
Zinātnieki ir vienisprātis, ka krāteri veidojas, kad zem tundras ieslodzītās gāzes, tostarp planētu uzkarsējošais metāns, uzkrājas pazemē, izraisot paugura parādīšanos uz virsmas. Kad spiediens zemāk pārsniedz augsnes stiprību augšpusē, uzkalns eksplodē, izdalot gāzes.
Tomēr joprojām notiek diskusijas par specifiskākiem mehānismiem, kā veidojas spiediens un tieši no kurienes nāk gāze.
Pētījuma komanda nolēma pievērsties šiem jautājumiem gluži kā detektīvi, sacīja Ana Morgado, pētījuma autore un Kembridžas universitātes ķīmijas inženiere.
Viņi vispirms apsvēra, vai sprādzieni varētu būt radušies no ķīmiskas reakcijas, taču tas ātri tika izslēgts. Iemeslam bija jābūt fiziskam, viņa sacīja CNN, "kā riepas pumpēšanai."
Tas, ko pētnieki atklāja, ir saistīts ar šīs konkrētā Sibīrijas apgabala sarežģīto ģeoloģiju.
Tas notiek šādi: zem zemes ir biezs mūžīgais sasalums - augsnes, akmeņu un nogulumu sajaukums, ko kopā satur ledus. Zem tā atrodas cieta metāna forma. Starp abiem ir neparastas, biezas sāļa, nesasaldēta ūdens kabatas. Klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinoties temperatūrai, augsnes augšējais slānis kūst, izraisot ūdens noplūdi cauri mūžīgajam sasalumam un iesūcot šajā sāļajā slānī, liecina pētījumi.
Problēma ir tā, ka nav pietiekami daudz vietas papildu ūdenim, tāpēc zeme uzbriest, palielinās spiediens un zeme saplīst, radot plaisas uz virsmas. Šīs plaisas izraisa strauju spiediena kritumu dziļumā.
Šī sarežģītā deja starp kūstošo mūžīgo sasalumu un metānu var ilgt gadu desmitiem, pirms notiek sprādziens, atklāts pētījumā.
Process "ir ļoti specifisks šim reģionam," sacīja Morgado, tomēr citi zinātnieki nav tik pārliecināti, ka mīkla ir atrisināta.
Jevgeņijs Čuviļins, Maskavas Zinātnes un tehnoloģijas institūta vadošais pētnieks, kurš gadiem ilgi pētījis krāterus tuvplānā, sacīja, ka pētījuma ideja ir “jauna”, taču neatbilst reģiona ģeoloģijai.
Mūžīgais sasalums Sibīrijas ziemeļrietumos ir neparasts, jo tajā ir ļoti liels ledus un metāna daudzums. Ūdenim no augsnes augšējā slāņa būtu grūti izspiesties cauri šim biezajam, ledus blīvajam slānim, lai nokļūtu dziļi zem zemes.
Rezultāti "joprojām ir pārāk vispārīgi" un neņem vērā reģiona sarežģītību, viņš ir pārliecināts.
Viņa paša pētījumi koncentrējas uz metāna uzkrāšanos dobumos mūžīgā sasaluma augšējos līmeņos, pirms spiediens kļūst tik liels, ka tas eksplodē.
Viņš teica, ka vēl ir daudz darāmā, lai palīdzētu atrisināt noslēpumus par to, kā tieši šis process attīstās.
Morgado sacīja, ka ir pārliecināta par savu teoriju, taču "to vienmēr var bagātināt, ņemot vērā papildu faktorus," viņa piebilda.
Tomēr lielākā daļa zinātnieku ir vienisprātis, ka klimata pārmaiņas spēlē lielu lomu un nākotnē var izraisīt šo sprādzienbīstamo krāteru pieaugumu.
Klimata pārmaiņas ne tikai ietekmē krāterus, bet arī veicina tās. Katrs sprādziens izdala metānu, kas iepriekš bija aizslēgts dziļi zemē - tā ir gāze, kas līdz pat 80 reizēm efektīvāk uztver siltumu atmosfērā nekā oglekļa dioksīds īstermiņā.
Lai gan metāns, ko rada katrs atsevišķs krāteris, nav īpaši nozīmīgs, ņemot vērā tā ietekmi uz globālo sasilšanu, tomēr tā ir biedējoša zīme, ka Arktika mainās.
View this post on Instagram