Angela Merkele skaidro, kāpēc viņa jau 2008. gadā bloķējusi Ukrainas pievienošanos NATO

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele BBC sacīja, ka gāzes darījumi, ko viņa noslēdza ar Krieviju, bija paredzēti, lai palīdzētu Vācijas firmām un saglabātu mieru ar Maskavu.

Viņa arī uzstāja, ka karš ar Ukrainu būtu sācies agrāk, ja viņa 2008. gadā nebūtu bloķējusi Kijivas pievienošanos NATO.

Angela Merkele bija amatā finanšu krīzes, 2015. gada migrantu krīzes un Krievijas 2014. gada iebrukuma Ukrainā laikā.

BBC žurnālisti uzdod jautājumus - vai viņa bija pārāk maiga pret Maskavu? Pārāk lēna, lai palīdzētu Kijivai? Ja viņa 2008. gadā nebūtu bloķējusi Ukrainas dalību NATO, vai tagad tur būtu karš?

Runājot ar BBC Berlīnē, Merkeles kundze stingri aizstāv savu amatā pavadīto laiku.

Viņa uzskata, ka karš Ukrainā būtu sācies agrāk un, visticamāk, būtu bijis vēl sliktāks, ja Kijiva būtu sākusi ceļu uz dalību NATO jau 2008. gadā.

"Mēs būtu redzējuši militāru konfliktu pat agrāk. Man bija pilnīgi skaidrs, ka prezidents Putins nebūtu stāvējis dīkā un skatījies, kā Ukraina pievienojas NATO. Un toreiz Ukraina kā valsts noteikti nebūtu bijusi tik gatava kā 2022. gada februārī."

Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tam nepiekrīt.

Merkeles lēmumu par NATO, ko atbalstīja toreizējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, viņš raksturo kā skaidru "nepareizu aprēķinu", kas uzmundrināja Krieviju.

Retajā intervijā kopš aiziešanas no politikas pirms trim gadiem Merkele pauda bažas par Vladimira Putina atkārtotiem draudiem izmantot kodolieročus - divu gadu desmitu laikā abi vadītāji viens otru labi iepazina.

"Mums jādara viss iespējamais, lai novērstu kodolieroču izmantošanu," teica bijusī Vācijas kanclere.

"Par laimi, Ķīna arī par to runāja kādu laiku iepriekš. Mūs nedrīkst paralizēt bailes, taču mums arī jāatzīst, ka Krievija ir lielākā jeb līdzās ASV viena no divām lielākajām kodolvalstīm pasaulē. Potenciāls ir biedējošs."

Neskatoties uz to, ka lielāko daļu sava amata laika viņai bija augsts popularitātes reitings, Merkele tagad atrodas aizsardzības pozīcijā.

Viņa tikko publicējusi savus memuārus “Brīvība”.

Viņa saka, ka darījusi visu, kas viņas spēkos, lai nodrošinātu miermīlīgus sadarbības veidus ar Krieviju, un faktiski Putins sāka savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā tikai dažus mēnešus pēc tam, kad viņa atstāja amatu - tas rosināja Eiropā rūpīgi pārskatīt enerģētikas politiku, diplomātiju ar Krieviju un arī migrācijas politiku, kas Merkeles vadīšanas laikā bija kļuvusi par normu.

Merkeles vadīšanas laikā Vācija un tās enerģijas alkstošās lielās rūpniecības nozares kļuva atkarīgas no Maskavas - Vācija uzbūvēja divus gāzes vadus, kas tieši saistīti ar Krieviju.

Prezidents Zelenskis raksturoja šo lēto gāzi kā “Kremļa ģeopolitisko instrumentu”.

Merkele BBC stāsta, ka viņai bija divi cauruļvadu motīvi - Vācijas biznesa intereses, kā arī mierīgu sakaru uzturēšana ar Krieviju, tomēr Polijas parlamenta deputāts Radoslavs Fogiels apgalvo, ka Vācijas gāzes nauda piepildīja Krievijas kara lādi, ko tā izmantoja, lai finansētu iebrukumu Ukrainā.

70 gadus vecā Merkele tagad uzskata, ka viņai ir jāaizstāv savs mantojums arī citās jomās. 2015. gada migrācijas krīze, kad viņa atvēra Vācijas durvis vairāk nekā miljonam patvēruma meklētāju, iespējams, bija noteicošais brīdis viņas amatā - daži to ienīda, kamēr citi slavēja.

ASV prezidents Baraks Obama slavēja viņu kā drosmīgu un morālu līderi, taču kritiķi izteica pārmetumus.

Angela Merkele, šķiet, izvirzīja savu valsti un tās ekonomiskās intereses pirmajā vietā, kad runa bija par Krievijas enerģijas iegādi vai eirozonas krīzes laikā, kad ES dienvidu valstis vainoja viņu par taupības pasākumiem, lai glābtu Vācijas bankas un uzņēmumus.

Taču pat mājās Vācijā viņa tagad tiek apsūdzēta par vienkāršu secīgu krīžu "pārvaldību" un nespēju veikt tālejošas, iespējams, sāpīgas reformas, lai nodrošinātu savu valsti un ES nākotnē - Vāciju tagad daži dēvē par "Eiropas slimo cilvēku".

Kādreiz pasaules mērogā tā bija eksporta spēkstacija, un tās ekonomika atrodas tieši virs lejupslīdes.

Vēlētāji sūdzas, ka viņa nav ieguldījusi līdzekļus ceļos, dzelzceļos un digitalizācijā, lai saglabātu līdzsvarotu budžetu. Angelas Merkeles laikā Vācija kļuva ne tikai atkarīga no Krievijas enerģētikas jomā, bet arī no Ķīnas un ASV tirdzniecības jomā. Šie lēmumi nav izturējuši laika pārbaudi.