Par ko liecina dati no Lietuvā avarējušās lidmašīnas melnajām kastēm?

© Pexels.com

Analizējot provizoriskos datus no novembrī Viļņā avarējušās lidmašīnas melnajām kastēm, netika atrasti pierādījumi, ka avārija varētu būt bijusi diversija vai terora akts, apstiprināja Lietuvas aviācijas avāriju un incidentu izmeklēšanas vadītājs Laurynas Naujokaitis, kurš veic drošības izmeklēšanu, ziņo “lrytas.lt”.

"Mēs varam droši apgalvot, ka mums nav pierādījumu, ka tā būtu jebkāda veida nelikumīga iejaukšanās aviācijas darbībās. Par to liecina gan melnās kastes, gan liecības negadījuma vietā,” sacīja L. Naujokaitis.

Pēc eksperta teiktā, sākotnējie dati no melnajām kastēm liecina, ka traģiskā lidojuma laikā piloti runājuši tikai par darba lietām. “Visas pilotu sarunas bija tikai par darbu, darba tēmām. Nebija nekādu blakus domu vai neskaidrību,” komentēja L. Naujokaitis.

Prokuratūra pirmdien paziņoja, ka sāk analizēt datus no Viļņā avarējušās lidmašīnas melnajām kastēm, tas ir, informāciju no lidojumu datiem un kabīnes balss piezīmēm. Šie dati tika skenēti Vācijā, avionikas laboratorijā. Pēc L. Naujokaita teiktā, ekspertiem, kas šobrīd veic drošības izmeklēšanu, vēl būs jāsinhronizē savstarpēji dati un jāveic citi darbi.

“Ir jāidentificē piloti, kas ko runā, kā arī jātulko, jo viņi runāja spāniski,” stāstīja Naujokaitis. Uz jautājumu, cik ilgi varētu ilgt aviokatastrofas drošības izmeklēšana, viņš precīzu laiku nenosauca, taču pēc viņa teiktā, piemēram, 2015. gadā. “Germanwings” lidmašīnas avārijas izmeklēšana, kurā gāja bojā 150 cilvēki, ilga aptuveni gadu. DHL lidmašīnas avārijas izmeklēšana varētu notikt līdzīgā laika posmā.

“Līdzīgi šāds termiņš ir noteikts arī mums. Ceram, ka tas izdosies”, atzīmēja L. Naujokaitis.

Atgādinām, ka 25. novembrī pie Viļņas lidostas blakus dzīvojamai ēkai nokrita un avarēja Vācijas uzņēmuma DHL kravas lidmašīna. Lidmašīnā lidoja četru cilvēku apkalpe, gāja bojā 48 gadus vecs Spānijas pilsonis. Ievainojumus guva vēl viens spānis, kā arī vācietis un lietuvietis. Otrā Spānijas pilsoņa stāvoklis ir smags.

Pēc ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtās informācijas, lidmašīna tika pilnībā iznīcināta. Krītošā lidmašīna aizšķēra daļu no dzīvojamās ēkas, tuvējās noliktavas un automašīnu. No negadījuma vietas tika evakuēti 13 cilvēki, par kuru izmitināšanu rūpējas Viļņas pilsētas pašvaldība. Pēc provizoriskiem datiem, pastāv versijas, ka lidmašīna varētu būt nokritusi tehnisku problēmu, iespējamas pilota kļūdas vai nepareizas lidostas aprīkojuma dēļ. Sākotnēji tika pieminēta iespējama terora akta vai diversijas iespējamība, taču, kā norāda prokuratūra, pagaidām nav datu, kas apstiprinātu šādus scenārijus.

Par transportlīdzekļu vai ceļu, tajos esošā aprīkojuma nepienācīgu apkopi vai remontu un starptautisko lidojumu noteikumu pārkāpšanu uzsākta pirmstiesas izmeklēšana.

Laikraksts “Wall Street Journal” iepriekš vēstīja, ka aizdedzes ierīces, ko DHL lidmašīnas vasarā no Lietuvas uz Lielbritāniju un Vāciju sūtīja, bija daļa no Krievijas slepenās operācijas. Abi sūtījumi no Lietuvas nonāca pie viena adresāta Apvienotajā Karalistē, viens sūtījums aizdegās Leipcigā, Vācijā, pirms tas tika iekrauts kravas lidmašīnā, otrs DHL noliktavā Birmingemā, Apvienotajā Karalistē.

Pakas no Lietuvas nosūtītas 19. jūlijā, abi ugunsgrēki izcēlušies 20. jūlija naktī. Kā vēsta “Wall Street Journal”, šīs Krievijas operācijas mērķis bija pārsūtīt pakas ar aizdedzinošām ierīcēm pasažieru vai kravas lidmašīnām, kas lido ASV un Kanādā, lai tajās izraisītu ugunsgrēkus. Motiek starptautiska izmeklēšana par DHL sūtījumiem, un izmeklēšanas laikā ir arestēti cilvēki. Sīkāka informācija par izmeklēšanu netiek publiskota.

Pasaulē

Daudzas Ukrainas pilsētas, kuru tuvumā notiek cīņas, palikušas bez bankām un citām finanšu iestādēm. Banku filiāles tiek slēgtas un evakuētas, arī bankomāti slēgti. Cilvēki netiek pie skaidras naudas, lai iegādātos pārtikas preces. Kā bankas Ukrainā piegādā skaidru naudu ciematiem pie frontes līnijas, tām apdzīvotajām vietām, kuras atrodas zem Krievijas artilērijas uguns, pēta sabiedriskās  raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti.

Svarīgākais