Apbedīšanas biedrības Zviedrijā vēlas iegūt pietiekami daudz zemes kaut kam, kas, viņuprāt, nekad nebūs jādara: kara gadījumā apglabāt tūkstošiem cilvēku, vēsta “Associated Press”.
Meklēšana tiek veikta saskaņā ar Zviedrijas Baznīcas Nacionālā sekretariāta ieteikumiem, kas atspoguļo Zviedrijas Civilās ārkārtas situāciju aģentūras (MSB) un Zviedrijas bruņoto spēku vadlīnijas gatavojoties potenciālām krīzēm.
Saskaņā ar Zviedrijas Baznīcas noteikumiem, ko atbalsta Zviedrijas Apbedīšanas likuma juridiskie punkti, apbedīšanas biedrības ir atbildīgas par pietiekamas zemes platības nodrošināšanu, lai vajadzības gadījumā apglabātu aptuveni 5 procentus attiecīgā rajona iedzīvotāju.
Gēteborgas apbedīšanas asociācija, kas darbojas Zviedrijas otrajā lielākajā pilsētā, pašlaik cenšas iegūt vismaz sešus hektārus zemes, lai nodrošinātu, ka tā spēs veikt steidzamus apbedījumus aptuveni 30 000 bojāgājušo gadījumā.
Saskaņā ar vadlīnijām, mums ir nepieciešams vairāk zemes apbedījumu vietām un tā lielajās pilsētās ir problēma, jo zemes resursi jau sākotnēji ir ierobežoti un ne vienmēr apmierina apbedījumu vajadzības pat miera laikos,” sacīja Gēteborgas apbedīšanas asociācijas vecākā padomniece Katarina Evenseta.
Kopā ar vietējo pašvaldību, kurai ir monopoltiesības lēmumu pieņemšanā par zemes izmantošanu Gēteborgā, apbedīšanas biedrība ir apzinājusi plašu teritoriju, kas piemērota vērienīgas kapsētas izbūvei paredzētajam mērķim.
Taču ilgstošais apstiprināšanas un būvniecības procesa pabeigšana var aizņemt aptuveni 10 gadus, radot papildu izaicinājumus.
Kopš 19. gs. sākuma Zviedrija īstenoja neitralitātes politiku, tostarp Otrā pasaules kara laikā.
Taču sabiedriskā doma krasi mainījās 2022. gadā pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kā rezultātā Zviedrija un Somija pieteicās pievienoties transatlantiskajai aliansei, bažījoties par draudiem no agresīvās kaimiņvalsts.