Zviedrijas valdība otrdien pavirzījusies uz priekšu savos plānos padarīt stingrākus noteikumus imigrantiem, tai skaitā nosakot "godīgu dzīvošanu" par priekšnoteikumu, lai uzturētos Zviedrijā.
"Lielākā daļa cilvēku, kas ierodas Zviedrijā, ir pilnīgi godīgi, viņi vienkārši vēlas labāku dzīvi sev, savām ģimenēm. Viņi vēlas strādāt, rīkoties pareizi, iemācīties zviedru valodu, kļūt par mūsu valsts daļu," preses konferencē norādīja Zviedrijas migrācijas ministrs Juhans Forsels.
Taču mēs arī dzīvojam laikmetā, kad pilsoņu uzticība imigrācijas politikai balstās uz ļoti fundamentālu principu, proti, ka tiem, kas ierodas Zviedrijā un izdara noziegumus vai citādi slikti uzvedas, šiem cilvēkiem šeit nevajadzētu atrasties," viņš piebilda.
Zviedrija kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem ir uzņēmusi lielu skaitu imigrantu, galvenokārt no tādām konfliktu skartām valstīm kā bijusī Dienvidslāvija, Sīrija, Afganistāna, Somālija, Irāna un Irāka. Lielu migrantu pieplūdumu tā piedzīvoja arī 2015.gadā, bet pēc tam valdības centušās padarīt stingrākus noteikumus par patvēruma piešķiršanu. Arī pašreizējā centriski labējā koalīcijas valdība, kas nāca pie varas 2022.gadā, vēlas imigrācijas politiku padarīt stingrāku.
Zviedrijas premjerministra Ulfa Kristersona valdība ir uzticējusi bijušajam tiesnesim Robertam Šētam izpētīt, cik likumīgi būtu attiecināt uz migrantiem stingrākus noteikumus. Šēts savā jaunajā ziņojumā ierosināja iesniegt likumprojektu, kas noteiktu "godīgu dzīvošanu" par prasību ārvalstīs dzimušajiem cilvēkiem, kas dzīvo Zviedrijā. Šī prasība galvenokārt attiektos uz studentiem, darba atļauju saņēmējiem un viņu ģimenēm, un varasiestādes varētu izmantot šo principu, lai atteiktu vai anulētu uzturēšanās atļaujas.
Papildus nozieguma izdarīšanai par pārkāpumiem varētu uzskatīt arī krāpšanos ar sociālajiem pabalstiem, parādu uzkrāšanu, sabiedriskās kārtības traucēšanu, ko izraisa narkomānija, terorisma slavināšanu vai citus izteikumus, kas apdraud Zviedrijas drošību, skaidroja Forsels.
Organizācija "Pilsoņu tiesību aizstāvji" kritizēja valdības mēģinājumu virzīt uz priekšu šādu likumprojektu.
"Tas radītu sistēmu, kurā dažas personas varētu tikt sodītas par tādu viedokļu paušanu, kas citiem ir pilnīgi likumīgi, kurā atsevišķas grupas saņemtu ierobežotāku vārda brīvību nekā citas," norādīja organizācijas pārstāvis.