CNN atkāj, kāds patiesībā ir stāvoklis Krievijas ekonomikā
Kopš Maskavas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas ekonomika ir pārsniegusi cerības - lai gan skaitļi nav gluži spīdoši, tie arī nav katastrofāli, raksta CNN.
Pēdējā gada laikā Krievijas militārā ekonomika, iespējams, ir augusi straujāk nekā ASV un svarīgāko Eiropas valstu ekonomika. Bezdarbs sasniedzis rekordzemu līmeni, un aizsardzības budžeta kāpums, kaut arī īslaicīgi apspiež citus izdevumus, situāciju nav izvedis no kontroles.
Pētersona Starptautiskā ekonomikas institūta vecākā līdzstrādniece Elīna Ribakova atzīmē, ka šādi dati raida dubultu vēstījumu - Krievijas sabiedrībai tie saka - mēs esam izturējuši, bet Ukrainas sabiedrotajiem - mēs izturēsim ilgāk nekā jūs.
Tomēr eksperti saka, ka šāds ekonomiskās ilgtspējas tēls ir tikai mirāža, jo Kremlis rūpīgi uztur ilūziju, ka Krievijas ekonomika ir stabila, lai ietekmētu savus pretiniekus. Tuvojoties kara trešajai gadadienai, šī ilūzija pamazām sāk izzust.
Daži analītiķi izmanto metaforu "ekonomika uz steroīdiem", lai aprakstītu situāciju, - šāda izaugsme var būt strauja, taču tā ir nedabiska un īslaicīga. "Steroīdi ir labi, bet tie nav muskuļi. Tas ir vairāk kā skriešana kokaīna ietekmē," atzīmē Ribakova.
Kremlis izmanto arī "refleksīvās kontroles" taktiku, lai veidotu savu pretinieku uztveri, piemēram, Maskava cenšas pārliecināt Rietumus, ka tās ekonomiskā vara ļauj finansēt karu gadiem ilgi, un tas mudina Ukrainas atbalstītājus meklēt kompromisus, kas atbilstu Kremļa mērķiem.
Aleksandra Prokopenko no Kārnegija Eirāzijas centra uzskata, ka ekonomikas izaugsme un zemais bezdarba līmenis ir kļuvuši par Putina galvenajiem argumentiem. Tomēr realitāte nebūt nav tik optimistiska - kā atzīmē Kreigs Kenedijs no Hārvarda universitātes, Kremlis slēpj kara patiesās izmaksas, izmantojot "ēnu" finansēšanas mehānismus.
Saskaņā ar viņa pētījumu, valsts piespieda bankas izsniegt preferenciālus aizdevumus uzņēmumiem, kas saistīti ar militāriem pasūtījumiem. No 2022. gada vidus līdz 2024. gada beigām privātā sektora kreditēšana pieauga par 71%, kas atbilst 19,4% no Krievijas IKP. Aptuveni 60% no šiem aizdevumiem - līdz 249 miljardiem ASV dolāru - tika novirzīti militāro uzņēmumu atbalstam.
Shēma draud ar finanšu krīzi "toksisku parādu" uzkrāšanās dēļ, kas varētu sagraut banku sistēmu, kad ar karu saistīti uzņēmumi sāks nepildīt saistības.
Arī problēmas darba tirgū rada spriedzi. Neskatoties uz zemo bezdarba līmeni - 2,3% -, kvalificētu darbinieku trūkums liek uzņēmumiem paaugstināt algas, izraisot inflācijas spiedienu.
Karš izspiež finansējumu sociālajām programmām, kas palielina plaisu starp pilsoņu cerībām un valsts iespējām. Krievija vairs nevar vienlaikus finansēt karu, uzturēt ekonomisko stabilitāti un saglabāt sociālo labklājību. Kremlis pagaidām tiek galā, taču šī līdzsvara ilūzija drīz var sabrukt.