Zināma Jāņa Petera pēdējā griba
Rakstnieks, kultūras žurnālists, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze vietnē "Facebook" informē par iespējām atvadīties no dzejnieka Jāņa Petera.
"Draugi, šī ir oficiāla informācija par iespējām atvadīties no dzejnieka Jāņa Petera, kas saskaņota ar ģimeni un tiek izplatīta pēc viņu lūguma.
Dzejnieka Jāņa Petera pēdējā griba bija, lai viņa bēres notiktu privāti un tajās piedalītos tikai paši tuvākie ģimenes locekļi.
Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera ģimenei un daudzajiem talanta cienītājiem un lūdzu padalīties ar šo ziņu, lai katrs var ierakstīt dzejnieka piemiņas grāmatā viņam veltītos cieņas vārdus," aicina A. Jundze.
Kā liecina informācija portālā "literatura.lv", Peters literatūrā debitējis 20.gadsimta 60.gadu otrajā pusē. Viņa radošās darbības aktīvākais posms bija pagājušā gadsimta 60. un 80.gadi.
Portālā norādīts, ka Petera dzejā dominēja tautas likteņtēma. Tā esot izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte.
Peters kopš pagājušā gadsimta 70.gadu otrās puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai, 80.gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā.
Peteram ir nozīmīga loma 20.gadsimta 80. un 90.gadu sabiedriskajos procesos. Viņš ir Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem.
Pagājušā gadsimta 90.gadu pirmā puse Petera dzīvē saistās ar aktīvu politiskās darbības periodu - viņš bija Latvijas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā.