Neliels kosmosa iezis, kas pagājušajā gadā tika atklāts netālu no Zemes un tika nodēvēts par tās pagaidu “minimēnesi”, patiesībā var būt Mēness gabals, kas nošķelts pirms tūkstošiem gadu, raksta CNN.
Zemei tuvais debess objekts, kas pazīstams ar nosaukumu “2024 PT5”, ir aptuveni 10 metrus plats; tomēr, saskaņā ar pētnieku teikto, trajektorijas dēļ tam nedraud sadursme ar Zemi tagad vai nākamajās desmitgadēs. Pēc pietuvošanās Zemei “2024 PT5” lēnām atkāpjas savā jaunajā, tālākajā orbītā.
Pārsteidzoši ir tas, ka objekta orbīta ap Sauli ir līdzīga Zemes orbītai, kas liecina, ka “2024 PT5” radies no mūsu Saules sistēmas.
Astronomi pirmo reizi asteroīdu pamanīja 7. augustā, izmantojot Dienvidāfrikā bāzēto NASA finansēto “Asteroid Terrestrial-impact Last Alert System” jeb ATLAS observatoriju.
Neskatoties uz prognozēm, ka asteroīds varētu kļūt par īslaicīgu mini pavadoni, kas griežas ap Zemi, kosmosa klints saglabāja pakava orbītu, kas to pietuvināja, taču tas nekad nav nonācis orbītā ap mūsu planētu. Tomēr šis gandrīz mazais mēness joprojām ir īpašs, jo tas, iespējams, ir īsta Mēness gabals, sacīja doktors Tedijs Kareta, Lovelas observatorijas Arizonā doktorants.
Kareta ir vadošais autors pētījumam par objektu, kas tika publicēts 14. janvārī “Astrophysical Journal Letters”.
"Tas nekad īsti nav atradies orbītā, bet tas tuvojās Zemei no iekšpuses, nedaudz izmainīja tā orbītu, ļoti cieši tuvojoties Zemes-Mēness sistēmai un pēc tam attālinājās no mums,” teica Kareta. "Tas riņķoja ap mums aptuveni divus mēnešus. Šāda veida orbīta ir ļoti reta, tāpēc nevajadzētu būt pārāk pārsteidzoši, ka mums vēl nav vispārēja termina tā aprakstīšanai.”
Kareta un viņa kolēģi novēroja objektu - Saules gaismai atstarojoties no tā virsmas, komanda saprata, ka tā izskatās ļoti līdzīga akmeņiem, kas iegūti no Mēness virsmas.
"Mums bija vispārējs priekšstats, ka šis asteroīds varētu būt nācis no Mēness, bet pārsteigums bija tad, kad mēs uzzinājām, ka tas ir bagāts ar silikātu minerāliem - nevis tādiem, kādi redzami uz asteroīdiem, bet tādiem, kas ir atrasti Mēness iežu paraugos,” sacīja Kareta. "Izskatās, ka tas nav bijis kosmosā ļoti ilgi, varbūt tikai dažus tūkstošus gadu."
Tas var būt tikai aptuveni dažus miljonus gadu vecs, sacīja Kareta, taču iespējams, ka tas ir daudz jaunāks. Viņš teica, ka asteroīda virsmas atstarošanas spēja vislabāk atbilst materiālam no Mēness augstienes vai spilgtajam, nelīdzenajam reljefam lielākajā daļā Mēness virsmas.
Ja zinātnieki spēs saistīt Mēness asteroīdus ar konkrētiem krāteriem uz Mēness, kosmosa ieži varētu atklāt vairāk par materiālu uz Mēness virsmas, kā arī zem tā.
Līdz šim “2024 PT5” ir tikai otrais objekts Zemei līdzīgā orbītā, kura izcelsme ir Mēness. Astronomi 2016. gadā atrada asteroīdu “469219 Kamo’oalewa”, kas, visticamāk, arī tika izmests no Mēness virsmas pēc tam, kad kaut kas ietriecās Mēnesī.