Neraugoties uz Donalda Trampa mēģinājumiem Ukrainas pēckara drošības garantiju nastu pārcelt uz Eiropu, ASV nevarēs aprobežoties ar neitrāla starpnieka lomu miera noslēgšanā starp Kijivu un Maskavu, raksta Bijušais NATO analītiķis Maikls Rūle izdevumā “Welt”.
Trampa komandas iepriekš paustā miera līguma vīzija paredz karadarbības iesaldēšanu aptuveni frontes līnijā, kam sekos miera uzturētāju ievešana šajā līnijā, lai uzraudzītu pamiera ievērošanu.
Pēc Rūles aprēķiniem, lai kontrolētu 1200 kilometrus garo līniju, būtu nepieciešams 50 000 konvencionālo miera uzturētāju. Taču, ņemot vērā to, ka tie laiku pa laikam ir jāmaina kā daļa no parastās rotācijas, tas faktiski nozīmē, ka šai misijai ir vajadzīgi aptuveni 150 000 karavīru.
Tikpat svarīgs punkts ir šo miera uzturēšanas spēku mandāts, tas ir, pilnvaras. Viņiem ir jābūt pietiekamam spēkam un likumīgām tiesībām, lai varētu iejaukties un veikt nepieciešamos pasākumus, ja kāda no pusēm pārkāpj pamieru.
Pēc Rūles teiktā, tieši šis aspekts izslēdz iespēju izmantot standarta "ANO miera uzturētājus", ko bieži dara karavīri no globālo dienvidu valstīm, piemēram, Bangladešas vai Pakistānas. Analītiķis ir pārliecināts, ka šādi miera uzturētāji "nevēlēsies un nespēs" stāties pretī Krievijas vai Ukrainas karaspēkam eskalācijas gadījumā, tāpēc demarkācijas līniju var apsargāt tikai karavīri no rietumvalstīm.
Tomēr eiropieši uz to neparakstīsies, ja vien viņiem nebūs skaidra ASV atbalsta šajā jautājumā, ir pārliecināts eksperts.
"Tādēļ pieeja, kurai Vašingtona dod priekšroku - aprobežoties ar godīga brokera lomu un apgrūtināt eiropiešus ar militāru slogu -, skarbās realitātes priekšā, visticamāk, sabruks," raksta Rūle.
Taču pat ar ASV līdzdalību šāda misija prasītu milzīgas finansiālas izmaksas, un nav skaidrs, vai Rietumi tam piekristu. No otras puses, Ukraina, kurai ir bēdīga pieredze saistībā ar Budapeštas memorandu, pēc analītiķa domām, arī nepiekritīs nekādiem "nekonkrētiem solījumiem" un uzstās uz skaidrām garantijām no vismaz lielākajām Rietumu militārajām lielvarām.
Analītiķis atzīmē, ka Eiropa un ASV būs spiestas strādāt kopā, lai izbeigtu karu Ukrainā, pat ja tām šķiet, ka kara turpināšana īstermiņā izmaksās lētāk nekā tā izbeigšana.