Iespējams, mēs esam kļūdījušies attiecībā uz to, kā Marss ieguva raksturīgo sarkano nokrāsu, atsaucoties uz jaunu pētījumu, vēsta “Live Science”.
Sarkanā planēta par savu sārto krāsu ir parādā sarūsējušiem dzelzs minerāliem, kurus jau miljardiem gadu pa visu planētu izplata vēji. Iepriekšējie Marsa putekļu novērojumi kosmosa kuģos lika zinātniekiem domāt, ka šī “rūsa” parādījās sausos apstākļos pēc tam, kad planētas ūdens bija pazudis.
Tagad jauns pētījums, kas 25. februārī publicēts žurnālā “Nature Communications”, apstrīd šo viedokli. Tā vietā Marsa sarkanā krāsa labāk atbilst ferihidrītam, dzelzs oksīdam, kas satur ūdeni, un tāpēc šī nokrāsa noteikti veidojās laikā, kad tagad sausā planēta bija vēsa okeāna pasaule, norāda pētījuma autori.
Citiem vārdiem sakot, Marss šodien var būt sarkans, jo agrāk tas bija zils.
"Mūsu atklājumi ir pavēruši jaunus jautājumus par Marsa pagātni," pētījuma galvenais autors un Brauna universitātes planētu zinātnieks Adoms Valantins pastāstīja “Live Science”. ”Mēs joprojām nezinām ferihidrīta avota sākotnējo atrašanās vietu, pirms tas ar putekļu vētrām tika izplatīts pa visu planētu."
Marsa ugunīgā krāsa ir valdzinājusi astronomus kopš senatnes. Romieši planētu nosauca sava kara dieva vārdā (jo tā ir notraipīta ar asinīm), un arī senie ēģiptieši planētai deva nosaukumu "sarkanā".
Lai labāk izpētītu Marsa krāsas izcelsmi, jaunā pētījuma autori ņēma datus no trim kosmosa kuģiem, kas riņķo ap Marsu - Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) “Mars Express”, “Trace Gas Orbiter” (TGO) un NASA “Mars Reconnaissance Orbiter”, kā arī NASA “Curiosity”, “Pathfinder” un “Opportunity” planētas izpētes robotu datus.
Izmantojot šo informāciju, pētnieki ar īpašu slīpmašīnu Zemes laboratorijā izveidoja reālistiskus putekļus, kuru graudu izmērs ir aptuveni viena simtā daļa no cilvēka matu biezuma. Analizējot šos putekļus ar tādām pašām metodēm kā kosmosa kuģis, zinātnieki atklāja, ka Marsa putekļi cieši sakrīt ar ferihidrīta pēdām, kas veidojās, kad planēta bija vēsa un mitra.
Neskatoties uz atbildi uz vienu svarīgu jautājumu, atklājumi rada arī citus jautājumus, piemēram, kas varētu liecināt par planētas pagātnes apdzīvojamības logiem un izredzēm, ka uz planētas virsmas kādreiz ir pastāvējusi dzīvība?
"Ferihidrītam ir nepieciešams šķidrs ūdens, un tas ātri veidojas aukstos, mitros, oksidējošos apstākļos, parasti pie neitrāla pH. Turpretim hematīts var veidoties siltos un sausos apstākļos lēnos ķīmiskos procesos," sacīja Valantins.
"Atklājums liecina, ka Marss piedzīvoja ūdens izmaiņu periodus - aukstus, mitrus apstākļus ar aktīvu ķīmiju - pirms pārejas uz pašreizējo tuksneša stāvokli. Tas rada jaunus ierobežojumus Marsa apdzīvojamības laika skalai un norāda uz potenciālu vidi, kurā varētu attīstīties mikrobu dzīvība."