Atklātībā nonācis slepens Krievijas dokuments saistībā ar miera sarunām

Dokumentā teikts, ka Krievijai jācenšas vājināt ASV sarunu pozīcijas ar Ukrainu, izraisot spriedzi starp Donalda Trampa administrāciju un citām valstīm. Turklāt Maskavai būtu jāpaātrina centieni izjaukt Ukrainas valsti.

"The Washington Post" atzīmē, ka dokumentā arī noraidīti Trampa plāni 100 dienu laikā noslēgt miera līgumu. Tajā arī norādīts, ka "miermīlīgu risinājumu Ukrainas krīzei nevar panākt agrāk par 2026. gadu". Dokuments arī noraida jebkādus plānus izvietot miera uzturēšanas kontingentu Ukrainā. Maskava uzstāj uz "Krievijas suverenitātes atzīšanu pār okupētajām Ukrainas teritorijām". Dokumentā pausts aicinājums "turpināt sadrumstalotību, izveidojot buferzonu Ukrainas ziemeļaustrumos gar robežu ar tādiem Krievijas reģioniem kā Brjanska un Belgoroda, kā arī demilitarizētu zonu Ukrainas dienvidos pie Krimas", ko Krievija nelikumīgi anektēja 2014. gadā. Tas skars Odesas reģionu, atzīmē žurnālisti.

Dokumentā ieteikti dažādi veidi, kā stiprināt Krievijas Federācijas sarunu pozīcijas: tajā minēta iespēja piedāvāt ASV piekļuvi Krievijas derīgajiem izrakteņiem. Runa ir par resursiem, kas atrodas Ukrainas okupētajās teritorijās. "Dokumentā ir ierosināts, ka Krievija piekristu neizvietot savas vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Orešnik" Baltkrievijā, uz robežas ar Eiropas Savienību, un pretī ASV piekristu neizvietot jaunas raķešu sistēmas šajā vietā." Tas arī ierosina Krievijai pārtraukt ieroču piegādes valstīm, kuras ASV uzskata par "nedraudzīgām", apmaiņā pret to ASV pārtraucot apbruņot Ukrainu, taču piebilst, ka Krievijas ieroču piegādes apturēšana Maskavas sabiedrotajiem būtu "grūti īstenojama", teikts rakstā.

Dokumentā tiek noraidīti Trampa īpašā pārstāvja Ukrainā Kīta Kelloga sākotnējie priekšlikumi par miera līgumu. Dokumentā norādīts, ka bez oficiālas Krievijas suverenitātes atzīšanas pār okupētajām Ukrainas teritorijām ir "ļoti iespējams", ka bruņots konflikts atsāksies vidējā termiņā, "piemēram, pēc kārtējās administrācijas maiņas ASV". Jebkādas iespējamās Ukrainas piekāpšanās, piemēram, atteikšanās no dalības NATO un vēlēšanu rīkošana, kas ļautu piedalīties prokrieviskām partijām, tika noraidītas kā nepietiekami būtiskas.

Dokuments aicina "pilnīgi izjaukt" Ukrainas valdību. Arī miera uzturēšanas kontingents Ukrainā tiek noraidīts kā "pilnīgi nevajadzīgs". Dokumentā par "pilnīgi nepieņemamiem" nosaukti ASV plāni turpināt apbruņot Ukrainu pēc jebkura miera līguma. "Dokuments noraida mēģinājumus iekļaut Krieviju miera līgumā, piedāvājot daļēju sankciju atcelšanu," piebilst autori. Dokuments sagatavots nedēļu pirms 18. februāra Krievijas un ASV tikšanās Saūda Arābijā.

Kāds Krievijas akadēmiķis, kas ir tuvu augsta ranga Krievijas diplomātiem, sacīja, ka galvenie ieteikumu nosacījumi atspoguļo plašu vienprātību Maskavā. Viņš gan piebilda, ka nekad nav skaidrs, cik ļoti Kremļa vadība reaģē uz tai sagatavotajiem dokumentiem.