ASV sūtnis Stīvs Vitkofs: Krievijas okupētie Ukrainas reģioni ir atslēga kara izbeigšanai

© pixabay.com

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs intervijā skandalozajam amerikāņu komentētājam Takeram Karlsonam paudis viedokli, ka Krievijas okupēto Ukrainas apgabalu statuss ir centrālais jautājums, kas jāatrisina, lai izbeigtu karu starp Krieviju un Ukrainu.

Piektdien plašā intervijā Takeram viņš norādīja, ka sarunas par Donecku, Luhansu, Hersonu, Zaporižju un Krimu noteiks, kā konflikts tiks atrisināts. "Tas ir zilonis istabā. Kad tas būs nokārtots, mums būs ļoti, ļoti pozitīvas sarunas," sacīja Vitkofs.

Atkārtojot Kremļa propagandu, Vitkofs izteicās, ka šos apgabalus pārsvarā apdzīvo krieviski runājošie un tur notikuši referendumi, kuros vairākums cilvēku nolēmuši, ka vēlas atrasties Krievijas pakļautībā.

Krievija okupēja Krimu 2014.gadā un ir paziņojusi par Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksiju, bet nav tos pilnībā okupējusi. Maskava vairākos okupētajos Ukrainas reģionos sarīkoja neleģitīmas referendumu parodijas par pievienošanos Krievijai un pseidovēlēšanas.

Vitkofs intervijā izteicās, ka būtiskākais jautājums ir, vai pasaule atzīs, ka tās ir krievu teritorijas, un vai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis spēs politiski izdzīvot, ja Krimu atdos Krievijai.

Vitkofs ir ASV īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos, bet viņš aktīvi iesaistījies diplomātiskajos centienos, kas attiecas uz Ukrainas karu.

Atbalsojot Kremļa viedokli, Karlsons intervijā sacīja, ka Maskava neuzskata Zelenski par ievēlētu prezidentu un tāpēc nevar parakstīt nekāda veida līgumu. Atbildot uz to, Vitkofs paziņoja, ka Ukrainā notiks prezidenta vēlēšanas un Kijiva jau esot piekritusi tās rīkot.

Viņš arī apgalvoja, ka Ukrainas vadība lielā mērā ir samierinājusies, ka Ukraina nebūs NATO dalībvalsts, taču piebilda, ka diskusijas par to, vai Ukrainai varētu tikt piešķirtas zināmas drošības garantijas no ASV un Eiropas valstīm, ir atvērtas.

Vitkofs arī pauda pārliecību, ka Krievija nevēlas sākt karu Eiropā vai pilnībā absorbēt Ukrainu, kā arī norādīja, ka neuzskata Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par sliktu cilvēku.

Pasaulē

Raidorganizācijas “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” darbinieki, arī Rīgas birojā, ir uztraukušies par savu nākotni, tomēr, atšķirībā no “Amerikas Balss” kolēģiem, turpina darbu. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, ekspertu vērtējumā šo redakcionāli neatkarīgo mediju iespējamā slēgšana pavērs plašāku ceļu Krievijas un Ķīnas propagandai.

Svarīgākais