ASV ar Krieviju apspriež Aļaskas atgriešanas iespējas
Viena no tēmām Kremļa sarunās ar Donalda Trampa komandu bija Aļaskas izpirkšanas jautājums, ziņo abu pušu sarunām tuvi avoti, raksta “Theins.ru”.
Tiek pieļauts, ka daļu no summas - apmēram 200 miljardus dolāru - ASV varētu saņemt no iepriekš iesaldētajām Krievijas rezervēm, savukārt darījuma kopējās izmaksas vēl nav skaidras, taču tās būs vairākas reizes lielākas, ziņo avoti.
Saskaņā ar pašreizējo projektu, visi 700 000 tur dzīvojošo cilvēku saglabās Amerikas pilsonību, bet automātiski saņems tiesības arī uz Krievijas pasi.
"Aļaskas atgriešana Krievijai nav iespējama bez referenduma, taču, tāpat kā Grenlandes gadījumā, Trampa komanda būtībā var paļauties uz vēlētāju uzpirkšanu," skaidro amerikānis Aleksandrs Veselovskis. “Ja jūs maksājat katram pilsonim 100 000 USD, ieskaitot pat mazuļus, tas būs aptuveni 70 miljardi USD, kas ir daudzkārt mazāk nekā pirkuma cena.”
Gan krievu, gan amerikāņu avoti ir vienisprātis, ka patiesais Aļaskas pārdošanas iemesls ir nevis nauda, ko tā varētu atnest, bet gan pieeja dabas resursiem. Šobrīd jomu attīstību stingri ierobežo Amerikas vides likumi.
"Sākotnējais plāns bija vienkārši atcelt vides ierobežojumus," skaidro Trampa administrācijai tuvs avots, "taču tas būtu izraisījis jaunas tiesas prāvas Amerikas Savienotajās Valstīs un vēl vienu konflikta punktu attiecībās ar Krieviju, tāpēc izrādījās vienkāršāks risinājums vienkārši nodot šo teritoriju Krievijas jurisdikcijā, jo Krievijas uzņēmumi jau iepriekš vienojušies par kopīgu naftas ieguvi un šeit nav nekā principiāli jauna, kā rezultātā ir iespējams izvairīties no ierobežojumiem un nopelnīt pustriljonu dolāru.”
ASV Demokrātu partija Aļaskas pārdošanas projektu jau dēvē par nacionālo interešu nodevību, apgalvojot, ka Tramps to dara savu galveno sponsoru ieguves uzņēmumu interesēs, taču ilgtermiņā no tā cietīs ne tikai paši Aļaskas iedzīvotāji, bet visa planēta - ražošanas ierobežošana tika veikta kā daļa no cīņas pret globālo sasilšanu.
Šī ir jau trešā Aļaskas sarunu iterācija - pēdējo reizi nopietni izpirkšanas plāns tika apspriests 2015. gadā, kad tika minēta summa aptuveni 600 miljardu dolāru apmērā, taču tad sarunas apgrūtināja naftas cenu kritums; pirms tam diskusijas notika 2008. gadā un arī starptautiskās finanšu krīzes dēļ beidzās ar neko. Šoreiz sarunu vedēji ir noskaņoti optimistiskāki, jo ir apvienojušās gan ekonomiskās intereses, gan politiskās iespējas.