Nevienai eirozonas valstij nebūs atļauts risināt savas finanšu problēmas, atsakoties no eirovalūtas, – tā paziņojis Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Īvs Meršs.
Intervijā, kas vakar publicēta Ķīnas izdevumā China Business News, Ī. Meršs norāda, ka šāda scenārija pieļaušana būtu nereālistiska, turklāt tā būtu finansiāla pašnāvība jebkurai valstij, kas no eiro atteiktos, jo tām nebūtu funkcionējošas valūtas, ar ko eiro aizvietot. «Eirozonas pamešana nav reāla izvēle nevienai valstij,» sacīja Ī. Meršs, kurš izdevumam interviju sniedza pagājušajā nedēļā vizītes laikā Pekinā.
Iepriekš no dažādiem avotiem vairākkārt ir izskanējuši pieņēmumi, ka Grieķijai varētu nākties izstāties no eirozonas, jo pretējā gadījumā tās rīcībā nav reālistisku līdzekļu, kā samazināt ievērojamo valsts parādu.
Viens no pēdējiem ietekmīgajiem cilvēkiem, kas šādu ideju aizstāvējis, ir finanšu spekulants un miljardieris Džordžs Soross. Viņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka darbību eirozonā vajadzētu apturēt gan Grieķijai, gan Portugālei. «Grieķijas problēma ir tik nepareizi risināta, ka labākais rīcības plāns ir no eiro aiziet,» Dž. Soross sacīja Vācijas izdevumam Der Spiegel. Viņš uzskata, ka eirozona pārdzīvotu gan Grieķijas, gan Portugāles izstāšanos, savukārt par eirovalūtas turpmāku pastāvēšanu viņš ir visai pārliecināts.
Jau maijā Der Spiegel vēstīja, ka eirozonas līderi apsverot ideju par Grieķijas izstāšanos no valūtas savienības. Tomēr pēc šīs publikācijas šādu plānu esamību noliedza gan Grieķijas valdība, gan eirozonas finanšu ministru grupas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Toreiz šī publikācija un tās saceltais skandāls izraisīja eiro kursa samazināšanos pret dolāru un finanšu tirgu dalībnieku šaubu pieaugumu par eiro nākotni.
Neskatoties uz eirozonas līderu pūliņiem, parādu krīzes izplešanos eirozonā līdz šim novērst nav izdevies. Šaubas par spēju tikt galā ar lielajiem parādiem pēdējā laikā ir izskanējušas arī saistībā ar lielajām valstīm. Itālija, mēģinot mazināt investoru bažas, ir pieņēmusi taupības budžetu un apņēmusies līdz 2013. gadam panākt bezdeficīta budžetu. Eiropas Centrālā banka, mēģinot nomierināt finanšu tirgus, pastiprināti iepērk Spānijas un Itālijas parādzīmes. Pagājušajā nedēļā paklīda baumas, ka savu nevainojamo kredītreitingu var zaudēt Francija. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pārtrauca savu atvaļinājumu un paziņoja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks sagatavoti priekšlikumi budžeta deficīta samazināšanai.