Socioloģiskās aptaujas liecina, ka šīs nedēļas nogalē Spānijā ieplānotajās parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru gūs konservatīvā Tautas partija, bet valdošos sociālistus gaida lielākā sagrāve kopš 1975. gada, kad pēc ģenerāļa Fransisko Franko nāves Spānija atgriezās pie demokrātijas.
Gluži tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Spānijā dienas kārtību nosaka ekonomiskā situācija – sociālistu valdīšanas gados valsts ir ieslīgusi milzīgā krīzē, bezdarba līmenim pārsniedzot 21%, tādēļ lielākā daļa vēlētāju cer, ka izmaiņas vērsīs situāciju uz labo pusi.
AFP norāda, ka vēlēšanu kampaņa šogad ir samērā blāva, piemēram, starp vadošajiem kandidātiem uz premjera amatu (Tautas partijas līderi Mariano Rahoju un sociālistu kandidātu Alfredo Peresu Rubalkabu) rīkotas tikai vienas debates televīzijā, turklāt tās notika 7. novembrī. Lielā mērā tas izskaidrojams ar to, ka vēlēšanu uzvarētājs faktiski ir zināms un vienīgā intriga ir – cik lielu vairākumu iegūs Tautas partija. Kreisi noskaņotajā laikrakstā El Pais publicētās aptaujas rezultāti konservatīvajiem sola 45,4% balsu (sociālistiem – 30,9%), bet labēji centriskā El Mundo prognozē, ka Tautas partija iegūs pat 47,6% balsu, sociālistiem gūstot tikai 29,8% lielu atbalstu. Tas nozīmē, ka Tautas partijas mandātu skaits varētu svārstīties no 192 līdz 198, kas parlamentā, kurā ir 350 deputātu, dos pārliecinošu
vairākumu.
Šādā situācijā nav pārsteigums, ka 56 gadus vecais
M. Rahojs jau ar pilnu pārliecību runā par galvenajiem uzdevumiem pēc jaunās konservatīvo valdības izveidošanas. «Līdz nākamā gada vasarai mums jāpieņem budžeta stabilitātes likums, kas apstiprinās konstitūcijā veiktos grozījumus par budžeta deficīta un valsts parāda ierobežošanu un pierādīs, ka mēs patiešām esam gatavi nopietnai rīcībai,» topošais premjers sacījis intervijā laikrakstam La Razon. Tāpat viņš plāno apstiprināt darba tirgus reformas, kuru mērķis ir samazināt bezdarbu, kā arī restrukturizēt finanšu sektoru. Reuters atgādina, ka daudzām Spānijas bankām pēc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas izveidojušies neprofila aktīvi nekustamā īpašuma veidā (to kopējā vērtība tiek lēsta 176 miljardu eiro apmērā) un tā dēvētie «toksiskie kredīti». Izskanējusi ideja visus šos zaudējumus apvienot vienā bankā, kas tiktu saukta par toksisko, taču M. Rahojs pagaidām atturējies apstiprināt atbalstu šai domai. Tajā pašā laikā viņš ir pārliecināts, ka Spānijai jādara viss iespējamais, lai stabilizētu eiro zonu. «Mēs nekad neesam bijuši tādās krustcelēs kā pašlaik, kad jau izskan runas par divātrumu eiro zonu. Spānijai tas būtu nāvējoši,» uzsvēris konservatīvo līderis.
BBC norāda, ka kampaņas laikā konservatīvie sekmīgi izmanto statistikas datus, kas, viņu vārdiem sakot, raksturo sociālistu valdīšanas gadus. Proti, ekonomikas izaugsme joprojām ir apstājusies, bezdarba līmenis gados jaunu iedzīvotāju vidū sasniedz 45%, 2011. gadā bankrotējuši vairāk nekā 12% mazo un vidējo uzņēmumu, 10% ģimeņu nav neviena cilvēka, kuram būtu pastāvīgs darbs. «Manuprāt sociālistu valdība ir pametusi novārtā tās ekonomiskās reformas, kas bija pamatā Spānijas veiksmes stāstam šā gadsimta sākumā. Mēs vēlamies, lai uzticība Spānijas ekonomikai tiktu atgūta,» sarunā ar BBC uzsvēris konservatīvo partijas manifesta autors Baudiljo Tome. Viņš noliedzis sociālistu izteiktās aizdomas, ka konservatīvie plānojot samazināt izdevumus veselības aizsardzībai un izglītībai, norādot, ka papildu ienākumus budžeta paredzēts gūt, sakārtojot nodokļu sistēmu un uzlabojot to iekasēšanu. Savukārt plānotās reformas valsts pārvaldē paredz dublējošo funkciju izskaušanu un lielāku darba efektivitāti. Tajā pašā laikā arī konservatīvie atzīst, ka nāksies veikt jaunus taupības pasākumus, kas jau tagad saniknojuši lielu daļu Spānijas pilsoņu.
AFP atgādina, ka kopš 15. maija Spānijā regulāras protesta akcijas rīko Indignados jeb Sašutušo kustība, kuras pārstāvji uzsver, ka no krīzes, kuru izraisījušas lielās korporācijas, baņķieri un korumpēti politiķi, visvairāk cieš ierindas cilvēki. Daudzi protestētāji, kuru sašutums pašlaik vēršas pret sociālistiem, nav pārliecināti, ka situācija uzlabosies, pie varas nākot konservatīvajiem. «Abas galvenās partijas ir vienādas un domā tikai par to, kā valstij atkal atteikties no kādām garantijām cilvēkiem un kaut ko samazināt,» saka 46 gadus vecais Pilars, kurš šonedēļ piedalījās protesta akcijā Madridē. Jāpiebilst, ka šo protestu dēļ savu pārstāvniecību parlamentā varētu palielināt apvienotie kreisie, kuriem tiek prognozēti septiņi deputātu mandāti līdzšinējo divu vietā. Tāpat ir skaidrs, ka parlamentā būs pārstāvēta Katalonijas nacionālistu partija, kura arī, visticamāk, palielinās pārstāvniecību.