Upes erozija pēdējo 89 000 gadu laikā ir pacēlusi Everesta virsotni uz augšu un pievienojusi tai papildu 15 līdz 50 metrus, raksta “The Guardian”.
Uzkāpšana Everesta kalnā vienmēr ir bijis varoņdarbs, taču šķiet, ka uzdevums varētu kļūt vēl grūtāks - pētnieki saka, ka Everests burtiski “piedzīvo izaugsmi”.
Himalaji izveidojās pirms aptuveni 50 miljoniem gadu, kad Indijas subkontinents ietriecās Eirāzijas tektoniskajā plātnē, lai gan jaunākie pētījumi liecina, ka šo plātņu malas jau pirms sadursmes bija ļoti augstas.
Procesam joprojām turpinoties, kalnu grēda turpina virzīties uz augšu, lai gan zemes nogruvumi un citi notikumi nozīmē, ka tiek zaudēti arī akmeņi.
Taču tagad eksperti saka, ka Everests, kura augstums ir 8849 metri, ir piedzīvojis papildu pieaugumu tā augstumam blakus esošo upju erozijas rezultātā.
Pētnieki norāda, ka šī procesa rezultātā Everests pēdējo 89 000 gadu laikā ir pacēlies par papildu 15 līdz 50 metriem un pacēlums turpinās vēl šodien.
"Mūsu pētījumi parāda, ka pat pasaules augstākā virsotne ir pakļauta notiekošajiem ģeoloģiskajiem procesiem, kas var izmērāmi ietekmēt tās augstumu salīdzinoši īsā ģeoloģiskā laika posmā," sacīja Ķīnas ģeozinātņu universitātes Pekinā pētījuma līdzautors profesors Jingens Dai.
Dai atzīmēja, ka Everesta virsotne ir aptuveni 250 metrus augstāka nekā citi Himalaju augstākie kalni. Turklāt dati liecina par neatbilstību starp Everesta ilgtermiņa un īstermiņa pacēluma tempiem.
"Tas radīja jautājumu par to, vai pastāv kāds mehānisms, kas Everesta anomālo pacēlumu padara vēl augstāku," sacīja Dai.
Dai un kolēģi ziņo, ka viņi izveidoja datoru modeļus, lai izpētītu upju tīklu attīstību Himalajos, un rezultāti liecina, ka apmēram pirms 89 000 gadu Arunas upes augštece, kas atrodas uz ziemeļiem no Everesta un kas būtu plūdusi uz austrumiem pa Tibetas plato, saplūda ar tās lejteci, jo pēdējās erozijas rezultātā visa Arunas upe kļuva par Kosi upes sistēmas daļu.
Komanda pieņem, ka šīs "upes sagrābšanas" rezultātā radās upes erozijas palielināšanās Everesta tuvumā un Arunas upes aiza.
"Tajā laikā caur Arunas upi plūstu milzīgs papildu ūdens daudzums, un tas būtu spējis transportēt vairāk nogulumu un erodēt vairāk pamatiežu," sacīja doktors Metjū Fokss, pētījuma autors no Londonas Universitātes koledžas.
Pētnieki saka, ka Zemes garozas svara samazināšanās, kad šis materiāls tika noņemts, ir izraisījis apkārtējās zemes pacēlumu.
Komanda lēš, ka process virza Everestu augšup par aptuveni 0,16 mm līdz 0,53 mm gadā un arī blakus esošās virsotnes piedzīvo līdzīgu pacēlumu.
"Tomēr šis efekts neturpināsies bezgalīgi," sacīja Dai. "Process turpināsies, līdz upju sistēma sasniegs jaunu līdzsvara stāvokli."