Sīrijas nemiernieki sarīko uzbrukumu

Naktī uz trešdienu no Sīrijas armijas dezertējušie karavīri, kas apvienojušies organizācijā ar nosaukumu Brīvās Sīrijas armija, sarīkojuši uzbrukumu gaisa kara spēku izlūkošanas kompleksam netālu no Damaskas.

Opozīcijas spēka demonstrācija notikusi dienā, kad tiekas Arābu līgas ārlietu ministri, kuri gatavojas sūtīt skaidru signālu Sīrijas prezidentam Bašaram Asādam, ka viņam pienācis laiks atkāpties.

Reuters vēsta, ka uzbrukums izlūkošanas kompleksam noticis neilgi pēc pusnakts – uzbrucēji izmantojuši gan automātiskos ieročus, gan pārnēsājamos raķeškompleksus. Sīrijas varasiestādes vēsta, ka uzbrukums esot atvairīts, taču sīkāka informācija par upuriem vai ievainotajiem netiek sniegta. Sīrijas opozīcijas grupējums Sīrijas revolūcijas ģenerālā komiteja pavēstījis, ka uzbrukumā nodarīti nopietni postījumi izlūkošanas kompleksa ēkai Harastas pilsētā – tiek uzskatīts, ka tā ir lielākā nemiernieku līdz šim veiktā kaujas operācija. AFP atgādina, ka Brīvo Sīrijas armiju vasaras vidū izveidoja militārpersonas, kas bija dezertējušas no bruņotajiem spēkiem, šādā veidā paužot savu neapmierinātību ar valdošā režīma vardarbību pret opozīcijas demonstrantiem. Oktobra vidū tika vēstīts, ka šajā grupējumā jau esot aptuveni 15 000 kaujinieku, viņu skaits ar katru dienu palielinoties.

Uzbrukums noticis, neilgi pirms Marokā sākās Arābu līgas ārlietu ministru apspriede. Pagājušās nedēļas nogalē šī organizācija paziņoja par Sīrijas dalības apturēšanu, turklāt vairāki diplomāti atklāti atzinuši, ka redz tikai vienu ceļu, kā atrisināt konfliktu šajā valstī – B. Asāda demisiju. «Man šķiet, ir nenovēršami, ka viņam būs jāatkāpjas – tādā vai citādā formā,» sacījis bijušais Saūda Arābijas izlūkdienesta vadītājs princis Turki al Feisals. Par to, ka B. Asādam vajadzētu demisionēt, paziņojis arī Jordānijas karalis Abdalla. AP atgādina, ka iepriekš Arābu līga bija izvirzījusi Sīrijai virkni prasību – pārtraukt armijas uzbrukumus opozīcijai, izvest bruņotos spēkus no apdzīvotajām vietām, atbrīvot kopš marta aizturētos opozicionārus, uzsākt dialogu ar opozīciju. No visām šīm prasībām Sīrija daļēji ir izpildījusi tikai vienu – otrdienas vakarā tika paziņots par vairāk nekā 1000 ieslodzīto atbrīvošanu. Opozīcija uzskata, ka kopš nemieru sākšanas martā varasiestādes aizturējušas vairākus desmitus tūkstošus režīma pretinieku. Teorētiski B. Asāda valdība ir piekritusi arī sarunām ar opozīciju, taču nevēlas, lai tās notiktu aiz valsts robežām, kā to ierosinājusi Arābu līga. Piedāvājumu rīkot sarunas Damaskā par nenopietnu, savukārt, uzskata opozīcija, jo ir pārliecināta, ka režīms nekavēsies izmantot izdevību arestēt tās līderus.

AFP tikmēr uzsver, ka no savas kādreizējās sabiedrotās Sīrijas aizvien vairāk distancējas Turcija. Tās valdība paziņojusi, ka tiek pārtraukts kopīgais naftas ieguves izpētes projekts, bet Turcijas enerģētikas ministrs Taners Jildizs piedraudējis, ka Turcija varētu pārtraukt elektroenerģijas piegādes kaimiņvalstij. Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans uzsvēris, ka Ankara sāk atmest cerības, ka Sīrija varētu pakļauties starptautiskajām prasībām, atteikties no vardarbības un uzsākt demokrātiskas reformas.

Pasaulē

Kopš Izraēlas un palestīniešu grupējuma "Hamās" kara sākuma pagājušā gada oktobrī Lielbritānijā ievērojami pieaudzis antisemītisku incidentu skaits, tam sasniedzot jaunu rekordu, trešdien paziņojusi ebreju labdarības organizācija.