Komisija, kas izmeklē neveiksmīgo FobosGrunt misiju, pieļauj iespēju, ka krievu starpplanētu zonde avarējusi tāpēc, ka nokļuvusi amerikāņu radaru darbības zonā. Šo ideju ar lielu entuziasmu uztvēris vicepremjers, bijušais Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins, kurš jau piedraudējis – ja versija par amerikāņu radaru vainu (speciālisti gan to vērtē ļoti skeptiski) apstiprināsies, sekos «organizatoriski un politiski slēdzieni».
RIA Novosti atgādina, ka pagājušā gada 9. novembrī startējušās zondes uzdevums bija Marsa pavadoņa Fobosa izpēte. Taču īsi pēc tam, kad zonde nonāca Zemes orbītā, kļuva skaidrs, ka nav iespējams iedarbināt tās dzinējus, lai uzņemtu kursu uz Fobosu. Zonde kļuva nevadāma, pamazām zaudēja augstumu, un pagājušo svētdien tās atliekas, kas nebija sadegušas atmosfērā, nogāzās Klusā okeāna akvatorijā starp Čīli un Jaunzēlandi.
Vakar laikraksts Kommersant, atsaucoties uz vienu no izmeklēšanas komisijas pārstāvjiem, vēstīja, ka zondes aparātu darbību, iespējams, iespaidojuši amerikāņu radari, kas atrodas Kvadžaleinas atolā. «Iespējams, tieši to starojums izsita no ierindas vairākas ierīces un tāpēc vairs neizdevās uzņemt kontaktus ar FobosGrunt un dot komandu iedarbināt dzinējus,» sacījis komisijas pārstāvis. Vēlāk komisijas vadītājs Jurijs Koptevs sarunā ar RIA Novosti atzina, ka šāda versija patiešām tiek izskatīta un tiks veikts eksperiments, apstarojot tādu pašu aparatūru, kāda bija uzstādīta uz avarējušās zondes. Gaidāms, ka savu slēdzienu komisija paziņos līdz šīs nedēļas nogalei. Lielākā daļa speciālistu gan uzskata, ka avārijā vainojamas pašu pieļautas tehniskās kļūdas – tieši tagad sāk izpausties sekas tam, ka deviņdesmito gadu pirmajā pusē Krievijas kosmosa nozare faktiski palika bez finansējuma. Pērn Krievijas kosmosa industriju piemeklēja vismaz piecas lielas neveiksmes, kad neizdevās orbītā nogādāt satelītus un avarēja kravas kuģi.