iropas Parlamenta (EP) politisko grupu nacionālo delegāciju vadītāji no dalībvalstīm, kuras apņēmušās ieviest eiro, nosūtījuši vēstuli Eiropas Savienības (ES) prezidentam Hermanim van Rompejam (Herman van Rompuy), iebilstot pret līdzšinējo Fiskālā pakta redakciju, kuru plānots apspriest un pieņemt gaidāmajā ES samitā 30.janvārī. Vēstuli parakstījis arī Eiropas Parlamenta lielākās politiskās grupas ETP Latvijas delegācijas vadītājs Krišjānis Kariņš (Vienotība).
"Ja Latvija ir brīvprātīgi uzņēmusies saistības, kas palīdzēs atveseļot Eiropas Savienības ekonomiku, tad nav pieņemams, ka mums nav vieta pie kopējā sarunu galda, lai ietekmētu lēmumus, kas skar visu Eiropu. Eirozonas valstis nedrīkst norobežoties no tām valstīm, kuras ir apņēmušās ieviest eiro un bieži vien ievēro krietni stingrāku fiskālo politiku nekā pati eirozona," uzsver Latvijas delegācijas vadītājs ETP grupā Krišjānis Kariņš.
Vēstulē ES prezidentam tiek paustas bažas un neapmierinātību ar Fiskālā pakta redakciju, kurā, pretēji 18.janvāra EP rezolūcijai, esošām eirozonas dalībvalstīm un tām, kuras apņēmušās ieviest eiro, netiek noteiktas vienlīdzīgas tiesības piedalīties Eirosamitā. "Vēlētos izteikt mūsu visdziļākās bažas un spēcīgus iebildumus pret atteikumu uzņemt mūsu valstis Eirosamitā saskaņā ar „viena galda" formulu un „piedalies – nebalso" principu," teikts van Rompejam adresētajā vēstulē.
Vēstules autori aicina ES prezidentu sargāt Eiropas vienotību un aizstāvēt visu dalībvalstu, arī topošo eirozonas valstu intereses, nepieļaujot Eiropas sadalīšanu. "Lai arī citā līmenī, bet visām, gan esošajām eirozonas valstīm, gan tām, kuras apņēmušās pievienoties tai, ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz mūsu kopīgo valūtu," uzsvērts vēstulē.
Vēstuli parakstījuši EP piecu politisko grupu nacionālo delegāciju vadītāji no astoņām ES dalībvalstīm, kuras apņēmušās pievienoties eirozonai.