Jo nestabilāka kļūst Sīrijas prezidenta Bašara Asada vara, jo vairāk cilvēku vēlas baudīt viņa režīma gāšanas augļus. Otrdien Kairā tika paziņots par jaunas organizācijas – Sīrijas Revolūcijas padomes (CSR) – izveidošanu, un šis grupējums pretendē ne vairāk un ne mazāk kā uz tiesībām pēc B. Asada krišanas izveidot pārejas laika valdību.
Tas nevar apmierināt nedz Turcijā bāzēto Sīrijas Nacionālo padomi (SNC), nedz Brīvās Sīrijas armiju (FSA), kas vairāk vai mazāk koordinē nemiernieku kaujas operācijas Sīrijā, nedz tos ģenerāļus un diplomātus, kuri pēdējās nedēļās paziņojuši par attiecību saraušanu ar B. Asada valdību un, protams, vēlas spēlēt savu lomu nākotnes Sīrijā.
«Rietumu un arābu valstis mēnešiem ilgi ir mudinājušas Sīrijas opozīciju apvienoties. Līdz šim opozīcijas starptautiskā rupora lomu spēlējusi Sīrijas Nacionālā padome, tomēr pēdējā laikā aktīvisti, kuri iesaistīti pretošanās kustībā, aizvien biežāk norāda, ka trimdā dzīvojošajiem padomes līderiem ir maza saistība ar to, kas pašlaik notiek Sīrijā,» situāciju raksturo Reuters.
Tieši šā iemesla dēļ martā Sīrijas Nacionālo padomi pameta 81 gadu vecais jurists un disidents Haithams al Malehs, kurš Kairā paziņojis par Sīrijas Revolūcijas padomes radīšanu – tajā apvienojušies aptuveni 70 vairāk vai mazāk pazīstamu B. Asada režīma pretinieku. «Mani brāļi ir lūguši mani izveidot Sīrijas pārejas valdību un uzsākt dialogu ar pārējo Sīrijas opozīciju,» paziņojis H. al Malehs. Viņš paudis pārliecību, ka nemierniekiem drīzumā izdosies pārņemt kontroli pār Alepo pilsētu, kas nozīmēs, ka viņu rokās būs gandrīz visi valsts ziemeļi. «Kad Alepo tiks atbrīvota, es aicināšu opozīciju atgriezties dzimtenē,» sarunā ar Reuters sacījis H. al Malehs. Pēc viņa domām, Sīrijas Nacionālā padome nav spējusi sniegt pietiekamu atbalstu nemierniekiem un jaunās alianses galvenais uzdevums būs tieši reālas palīdzības (acīmredzot finansiālās un militārās) nodrošināšana. Organizācijas līderis jau paziņojis, ka viņš no opozīciju atbalstošajām Rietumu un arābu valstīm nelūdz tiešu militāru iejaukšanos, taču vēlētos, lai tāpat kā savulaik Lībijā tā neitralizētu valdošā režīma gaisa kara spēkus.
AFP atgādina, ka H. al Malehs ir Sīrijā diezgan labi pazīstama figūra – konservatīvs sunnītu musulmanis, jurists un cilvēktiesību aktīvists, kurš gadiem ilgi konfliktējis ar Asadu ģimeni un Sīrijas valdošo eliti.
1980. gadā viņam tika piespriests sešu gadu ieslodzījums par arodbiedrību un politiskās opozīcijas atbalstīšanu. Kopš 1989. gada H. al Malehs aktīvi darbojies organizācijā Amnesty International, palīdzējis izveidot Sīrijas Cilvēktiesību asociāciju. 2009. gada oktobrī viņš kārtējo reizi nokļuvis cietumā, bet pēc B. Asada parakstīta apžēlošanas raksta atbrīvots 2011. gada martā – tikai neilgu laiku pirms pašreizējās sacelšanās sākuma.
Uz informāciju par jaunas opozīcijas izveidošanu skeptiski un kritiski reaģējuši jau esošo alianšu pārstāvji. «Pārejas laika valdības veidošanas process ir sarežģīts, tam nepieciešamas konsultācijas ar visiem Sīrijas opozīcijas locekļiem, ar nemierniekiem, ar Brīvo Sīrijas armiju. Ja katra grupa bez sarunām un situācijas izpētes patstāvīgi paziņos par valdības veidošanu, mums būs virkne vāju valdību, kas nevienu nepārstāvēs un neko nespēs paveikt. Mūsu mērķis ir izveidot valdību, kas pārstāvēs visus Sīrijas sabiedrības locekļus un darbosies viņu interesēs,» intervijā Reuters sacījis Sīrijas Nacionālās padomes vadītājs Abdelbasets Seida. Savukārt Brīvās Sīrijas armijas vadītājs, pulkvedis Riāds al Asāds kritizējis Sīrijas Revolūcijas padomi par to, ka tā pieņēmusi lēmumus, nekonsultējoties ar tiem, kuri reāli cīnās pret B. Asada valdību. AFP atgādina, ka Brīvās Sīrijas armija rosinājusi no opozīcijas pārstāvjiem izveidot Augstāko aizsardzības padomi, kas savukārt ievēlētu Prezidenta padomes biedrus – tajā jābūt pārstāvētām gan no Sīrijas armijas dezertējušām militārpersonām, gan civilās opozīcijas pārstāvjiem.
Ziņu aģentūra AP norāda, ka, konfliktam Sīrijā vēršoties plašumā, ietekmi zaudē visas tās opozīcijas organizācijas, kas patvērumu atradušas ārzemēs. «Jo ilgāk turpināsies karš Sīrijā, jo spēcīgāki kļūs vietējie spēlētāji, bruņoto grupējumu vadītāji, kas ir tieši iesaistīti pretošanās kustībā, un jo mazākas izredzes tikt pie varas būs trimdiniekiem,» ir pārliecināts Vašingtonas Jaunā Amerikas fonda analītiķis Randa Slims. Tas attiecas ne tikai uz Sīrijas Nacionālo padomi vai Sīrijas Revolūcijas padomi, bet arī tiem diplomātiem un ģenerāļiem, kuri dezertējuši no Sīrijas armijas, taču nav pievienojušies bruņotai cīņai. Klasisks piemērs ir savulaik B. Asada elitei pietuvinātais ģenerālis Manafs Tlass, kurš pēc bēgšanas no Sīrijas atradis patvērumu Parīzē. Pēdējās nedēļas viņš pavadījis, apceļojot Saūda Arābiju un Turciju, meklējot šo valstu politiķu atbalstu, taču nemiernieku aprindās M. Tlasa popularitāte ir niecīga.