Ievērojamas Lielbritānijas iedzīvotāju daļas cerības, ka premjerministra Deivida Kamerona izsludinātie pārkārtojumi valdībā nozīmēs arī ekonomiskā kursa maiņu, nav piepildījušās. Savus amatus kabinetā saglabājuši visi vadošie ministri, to starpā arī daudz kritizētais finanšu ministrs Džordžs Osborns.
Politologi un britu mediji secinājuši, ka D. Kamerona rokāžu galvenais mērķis bijis nomierināt konservatīvo partijas labējo spārnu un iesaistīt politikā jaunas sejas, jau domājot par 2015. gada parlamenta vēlēšanām.
Vēlētāji ir neapmierināti
Iemesli, kādēļ D. Kameronam nācies veikt pirmos lielos pārkārtojumus valdībā, kas nostrādājusi jau divarpus gadus jeb pusi no sava termiņa, ir vairāki, atgādina BBC. Pats svarīgākais ir tas, ka valdības politika, tajā skaitā taupības pasākumi, noveduši Lielbritāniju līdz ekonomikas recesijai, pirmajai kopš 2009. gada. Lielākā daļa atbildības par to būtu jāuzņemas finanšu ministram Džordžam Osbornam. Tieši viņš izstrādāja programmu, kuras mērķis bija budžeta izdevumus samazināt par 81 miljardu sterliņu mārciņu. Tās mērķis, protams, bija cēls – Lielbritānijas parāda samazināšana, taču rezultātā strauji kritusies valsts iedzīvotāju labklājība, novērojams ievērojams pagrimums britu ražošanas sektorā, buksē visa ekonomika.
«Kad cilvēkiem pirmo reizi tika paziņots, ka nākamajos piecos gados viņiem jārēķinās ar pabalstu, algu un citu ienākumu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, izskatījās, ka viņi to pieņem. Taču tagad šī taupības politika kļuvusi pārāk sāpīga un cilvēki sāk sūdzēties,» sarunā ar AP skaidro Līdsas universitātes politoloģe Viktorija Honīmena. Briti tiek uzskatīti par samērā savaldīgiem cilvēkiem, tādēļ par Dž. Osborna nepopularitāti spilgti liecina nesenais notikums Londonas paralimpisko spēļu laikā – uzzinājuši, ka tribīnēs ir arī finanšu ministrs, līdzjutēji sākuši svilpt un ūjināt. «Ekonomiskā situācija ir sarežģīta, tādēļ nav nekāda pārsteiguma, ka finanšu ministrs nav tas pats populārākais no valdības locekļiem,» sarunā ar BBC pēc šā incidenta atzinis Dž. Osborns.
Lieki piebilst, ka finanšu ministra nepopularitāte projicējas uz visu valdību un arī pašu premjerministru D. Kameronu. Starp citu, paralimisko spēļu laikā daļa publikas izsvilpa arī premjeru, kaut gan citi viņu sveica ar ovācijām. Pavasarī notikušās municipālās vēlēšanas Lielbritānijā bija spilgts apliecinājums tam, ka valdības popularitāte krītas – gan konservatīvie, gan viņu koalīcijas partneri liberāldemokrāti zaudēja desmitiem vietu pašvaldībās. Pēdējo mēnešu laikā valdošajām partijām savu popularitāti nav izdevies pieaudzēt, un Sunday Times publicētā aptauja liecina – ja vēlēšanas notiktu šodien, tajās ar 41% balsu uzvarētu leiboristi, konservatīvos atbalstītu 35% vēlētāju, bet liberāldemokrātus – 9%. To, ka šie skaitļi ir objektīvi, liecina arī notikušais jau pieminētajās paralimpiskajās spēlēs, kur ar ovācijām tika sagaidīta savulaik ārkārtīgi nepopulārā leiboristu premjera Gordona Brauna ierašanās tribīnēs.
Bez jauna kursa
Nedrīkst aizmirst arī par domstarpībām pašas koalīcijas starpā. Konservatīvo partijas labējais spārns jau ilgstoši D. Kameronam pārmetis pārlieku izdabāšanu liberāldemokrātiem un viņu līderim, vicepremjeram Nikam Klegam. Savukārt britu politologi uzsver, ka premjeram nav izdevies novest līdz loģiskam iznākumam veselu virkni iniciatīvu, sākot ar nodokļu likumprojektiem un beidzot ar Lordu palātas reformēšanu. Ja D. Kameronam izdodas vienoties ar liberāldemokrātiem, pret iniciatīvu iebilst viņa paša radikālākie partijas biedri, ja izdodas vienoties ar tiem, plānu noraida liberāldemokrāti.
Pārmaiņas valdībā bija nepieciešamas, taču daudzi novērotāji šaubās, vai tās pārmaiņas, kas notikušas, vērsīs situāciju uz labo pusi. Visasāko vērtējumu premjera rīcībai sniedzis Daily Mirror, kas D. Kameronu par nevēlēšanos atlaist Dž. Osbornu nosaucis par «cilvēku bez mugurkaula». Lieki sacīt, ka iespēju kritizēt premjeru nav palaiduši garām ar leiboristi. «Tās ir pārbīdes, kas nenozīmē nekādas pārmaiņas,» AP citē šīs partijas pārstāvja Maikls Dagera sacīto. Viņš piebildis, ka valdība ir zaudējusi saikni ar realitāti un pamazām sabrūk, jo balstās uz nepareizajiem cilvēkiem. Savukārt laikraksts The Financial Times raksta, ka kabineta pārkārtošana notikusi «biznesa interesēs», kas draud ar jaunām domstarpībām koalīcijas partneru ziņā. Laikraksts The Times norāda, ka ar šīm pārmaiņām valdība nav devusi skaidru signālu par savām prioritātēm. Tam piekrīt arī Reuters aptaujātie finanšu eksperti, kuri norāda, ka finanšu tirgi nekādu jaunu informāciju no šīm pārmaiņām nav ieguvuši. «Tām ir politiski, nevis ekonomiski iemesli,» norāda Bank Of America Merrill Lynch speciālists Džons Reits.
Labējie nostiprinās
Savus amatus saglabājot gan Dž. Osbornam, gan iekšlietu ministrei Terēzai Mejai, gan ārlietu ministram Viljamam Heigam, par skaļāko no izmaiņām uzskatāma 72 gadus vecā tieslietu ministra Kena Klārka aiziešana no amata. BBC atgādina, ka viņš tika uzskatīts par vienu no lielākajiem eirooptimistiem konservatīvo partijas vadībā. Neviennozīmīgi tiek vērtēta kultūras un sporta ministra Džeremija Hanta iecelšana veselības aizsardzības ministra amatā. Jāatgādina, ka Dž. Hants savulaik nokļuva skandāla epicentrā par pārlieku ciešajiem sakariem ar Rūperta Mērdoka mediju impēriju, bija pat aizdomas, ka viņš tai mēģina palīdzēt pārpirkt raidsabiedrību BSkyB. Politologi norāda, ka Dž. Hants, spriežot pēc visa, ir atalgots par veiksmīgo Londonas olimpisko un paralimpisko spēļu norisi, tāpat kā šo pasākumu organizācijas komitejas LOCOG pārstāvis Pols Deitons, kurš tagad atbildēs par infrastruktūras un ekonomikas attīstību.
Līdz galam nav skaidrs iemesls, kādēļ no amata atstādināta transporta ministre Džastine Grīninga. Londonas mērs Boriss Džonsons sarunā ar Reuters atgādinājis, ka viņa aktīvi iebildusi pret Hītrovas lidostas paplašināšanos un jaunā skrejceļa būvi, un demisija varētu liecināt, ka koalīcija nolēmusi pārkāpt savus priekšvēlēšanu solījumus un tomēr atbalstīt lidostas paplašināšanos. Liberāldemokrātu pārstāvji vakar gan pavēstījuši, ka to nepieļaus.
Par konservatīvo labējā spārna uzvaru var uzskatīt pazīstamā eiroskeptiķa Ovena Patersona iecelšanu vides ministra amatā. «Ideāls pārmaiņu rezultāts varētu būt šīs koalīcijas sabrukšana, taču, ja salīdzina ar to, kas bija iepriekš, pašlaik mēs esam labākās pozīcijās un valdība ir kļuvusi konservatīvāka,» norādījis konservatīvo parlamenta deputāts Pīters Bouns.
Arī Vorvika universitātes politoloģijas profesors Vins Grānts atzinis, ka labējais spārns savas pozīcijas partijā ir nostiprinājis, taču nekas neliecina, ka valdība gatavojas fundamentāli mainīt savu kursu un līdz ar to ir maz ticams, ka mainīsies tās reputācija. «Nevar gan nepiekrist tam, ka šīs pārmaiņas palīdzēs konservatīvo spēku apvienošanai parlamentā. Bet pašas valdības popularitāti daudz vairāk nekā pārkārtošanās ietekmēs ekonomiskā situācija – ja recesija atkāpsies, arī valdības popularitāte augs,» ir pārliecināts V. Grānts. Tāpat kā daudzi citi politologi, viņš vērš uzmanību uz to, ka pārmaiņas nav skārušas vadošos amatus, tādēļ tās vairāk vērtējamas kā D. Kamerona darbs perspektīvai, ar vēlmi atjaunot partijas elites rindas, jau domājot par nākamajām vēlēšanām, raksta Reuters.