Pagājušajā nedēļā notikusī šaušana Ņūtaunas sākumskolā ASV, kuras laikā tika nogalināti 26 cilvēki, no jauna ir uzjundījusi jautājumus par ieroču kontroli. Tomēr ir maza iespēja, ka iegādāties šaujamieročus ASV turpmāk būs grūtāk.
Pēc apšaudes ASV prezidents Baraks Obama apsolīja «reālu rīcību» saistībā ar notikušo. «Kā valsts mēs kam līdzīgam cauri esam gājuši pārlieku daudz reižu.» Šī ir norāde uz to, ka līdzīgi masu slepkavību incidenti ASV notiek regulāri. Jūlijā Auroras pilsētā Kolorādo štatā jaunākās Betmena filmas laikā kāds vīrietis nogalināja 12 cilvēkus un ievainoja vēl vairākus desmitus. 2011. gada janvārī Tūsonā uzbrucējs nošāva sešus cilvēkus un ievainoja vismaz 12 citus – smagus ievainojumus guva arī kongresmene Gabrielle Gifordsa. 2010. gada februārī Alabamas universitātes Bioloģijas fakultātes darbinieku sanāksmes laikā uz kolēģiem šaut sāka kāds profesors, nogalinot trīs cilvēkus un ievainojot vēl trīs. Šo sarakstu var turpināt ilgi, bet šogad vien tāda veida uzbrukumu ASV ir bijis 13.
Šā gada jūlijā žurnālā Mother Jones publicētā pētījumā secināts, ka no 62 masu slepkavībām, kas ASV notikušas kopš 1982. gada, trīs ceturtdaļas uzbrucēju savu arsenālu bija izveidojuši legāli. Šie slepkavas kopumā bija ieguvuši 139 ieročus, no kuriem vairāk nekā 60 bija pusautomātiskās pistoles un vairāk nekā 30 bija pusautomātiskās šautenes.
Taču tādā valstī kā ASV, kuras iedzīvotāju rokās ir aptuveni 300 miljoni šaujamieroču un kur tiesības uz šaujamieroci ir minētas konstitūcijā, mēģinājumi ierobežot ieroču apriti sastopas ar ļoti plašu pretestību. Arī kopumā sabiedrības atbalsts striktākai ieroču likumdošanai pēdējo 20 gadu laikā ir sarucis, un publiskā viedokļa aptaujas rāda, ka pēc šādām šaušanas traģēdijām atbalsta kāpums ieroču ierobežošanai ir īslaicīgs.
Arī juridiskais un politiskais klimats pēdējā laikā ir bijis ieroču ierobežošanas atbalstītājiem nelabvēlīgs. «Pēdējos gados šajā jautājumā politika ir vērsta ieroču īpašnieku interešu atbalsta virzienā,» BBC sacīja Ņujorkas universitātes Noziedzības un taisnīguma pētniecības centra direktors Džeimss Džeikobss. Viņš pats gan uzskata, ka šādas traģēdijas vairāk parāda problēmas garīgās veselības aprūpē, nevis ieroču likumdošanā. Tajā pašā laikā ir grūti ignorēt to, ka, pēc ANO Narkotiku un noziedzības biroja datiem, ASV uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju vidēji notiek 3,2 slepkavības, kas izdarītas, izmantojot šaujamieročus, turpretī Austrālijā šis skaitlis ir 1, bet Anglijā un Velsā – 0,1.
Kongresa Pārstāvju palātu pašlaik kontrolē republikāņi, kuriem ir labas attiecības ar šauteņu asociāciju. Iepriekšējais prezidents Džordžs Bušs 2004. gadā nepagarināja pusautomātisko šauteņu aizliegumu, kas attiecās uz civiliedzīvotājiem. Turklāt Demokrātu partija, kur atbalsts ieroču kontrolei ir lielāks, šā iemesla dēļ ir saskārusies ar pretreakciju, tāpēc arī viņi ir piesardzīgi. «Demokrāti uzskata, ka šis nav jautājums, kurā viņi var uzvarēt,» saka Djūka universitātes asociētā profesore Kristīne Gosa. Minētā iemesla dēļ arī šā gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā ieroču kontroles jautājums faktiski netika skarts. Kādās debatēs B. Obama, atbildot uz jautājumu, tikai sacīja, ka atbalsta pusautomātisko šauteņu aizlieguma atjaunošanu.
Jau esošajā likumdošanā pastāv vairāki caurumi, kas arī šaubīgām personām ļauj iegūt ieročus. Piemēram, Bila Klintona parakstītajā likumā ir noteikts, ka varasiestādēm ir nepieciešams pārbaudīt ieroču pircēju personību, lai noteiktu, vai tiem nav agrākas sodāmības vai garīgās veselības problēmu. Taču šī likuma norma neattiecas uz ieroču tirdzniecību starp privātpersonām. Tieši šādā veidā notiek 40 procenti ar ieroču iegādi saistītu darījumu.
Citās valstīs pēc masu slaktiņiem likumdevēji ir ieviesuši stingrākus likumus. Tā tas notika, piemēram, Lielbritānijā – 1987. gadā pēc apšaudes Hangerfordā ieroču aprite civilpersonu vidū tika ierobežota, bet 1996. gadā pēc slaktiņa Danbleinā tie tika aizliegti pavisam. Austrālija 1996. gadā ieviesa stingrus ieroču likumus pēc šaušanas Tasmanijā. Somija, kurā ir viena no liberālākajām ieroču likumdošanām Eiropā un viens no augstākajiem ieroču īpašnieku īpatsvariem, 2008. gadā pēc apšaudes koledžā ieviesa ierobežojumus ieroča nēsāšanas atļaujas iegūšanai. Turpretī Norvēģija pēc Andersa Bēringa Breivīka sarīkotajiem uzbrukumiem nekādas jaunas normas ieroču likumdošanā neieviesa.