Pēc vizītes Ziemeļkorejā interneta tehnoloģiju giganta Google priekšsēdētājs Ēriks Šmits aicinājis noslēgto valsti atļaut plašāku interneta lietošanu.
Nav gan sagaidāms, ka Phenjana gribēs paklausīt padomam nodrošināt cilvēkiem brīvu pieeju tīmeklim, taču šī vizīte labi iederas valsts līdera pēdējā laika izteikumos par nepieciešamību attīstīt jaunas tehnoloģijas.
Sakaru kontrole
Vizītē Ziemeļkorejā Ē. Šmits bija devies kā viens no amerikāņu delegācijas, kuru vadīja bijušais Ņūmeksikas štata gubernators Bils Ričardsons. Viņš Ziemeļkorejā ir bijis jau vairākkārt – pēdējā šāda reize bija 2010. gada nogalē. Politiķis divas reizes ir palīdzējis no ieslodzījuma atbrīvot Ziemeļkorejā arestētus amerikāņus. Arī šoreiz viens no viņa rīkotā brauciena mērķiem bija korejiešu izcelsmes amerikāņa Keneta Bei likteņa izzināšana – viņš pagājušā gada novembrī neskaidros apstākļos Ziemeļkorejā tika arestēts. Ar K. Bei delegācijai kontaktēties gan neizdevās.
Atgriezies no Phenjanas, Ē. Šmits sacīja, ka Ziemeļkoreja arī turpmāk būs ekonomiski atpalikusi valsts, ja tā nepieļaus interneta lietošanas brīvību un daudzās iespējas, ko tā paver. Uzņēmums Google iepriekš uzsvēra, ka Ē. Šmita brauciens ir privāta vizīte un viņš Phenjanu nepārstāv kompāniju.
Ziemeļkorejā interneta lietošana ir stingri kontrolēta un piekļuve tīmeklim ir nodrošināta tikai nelielai daļai sabiedrības. Tīmeklis, kas datoru lietotājiem pieejams, drīzāk ir uzskatāms par nacionālo iekštīklu – ir iespējams apmeklēt tīmekļa vietnes, kas atrodas valsts iekšienē, taču piekļuve internetam ārpus telpas, kuru kontrolē varasiestādes, tiek ierobežota. Arī mobilie tālruņi, kas valstī kļūst aizvien populārāki, nevar tikt izmantoti, lai pieslēgtos internetam vai sazvanītos ar cilvēkiem ārzemēs. Ēģiptes uzņēmuma Orascom Telecom nodrošinātos mobilos sakarus pašlaik izmanto aptuveni 1,5 miljoni no 24 miljoniem Ziemeļkorejas iedzīvotāju.
Negribīgā atvērtība
Vizītes laikā amerikāņu delegācija apmeklēja Kima Ir Sena universitāti Phenjanā, kur viņiem tika rādīts, kā studenti izmanto internetu – tajā skaitā viņiem ir piekļuve Google meklētājam un enciklopēdiskajam resursam Wikipedia. Taču realitātē studentiem nav iespējas brīvi piekļūt informācijai tīmeklī un viņu darbības tiek cieši novērotas. Arī. Ē. Šmita izteikumi pēc vizītes parāda, ka viņam par patieso interneta pieejamības līmeni Ziemeļkorejā nav daudz ilūziju.
«Pasaule kļūst aizvien savienotāka, bet Ziemeļkorejas lēmums, norobežoties no tiešsaistes savienojumiem, lielā mērā ietekmēs arī viņu situāciju fiziskajā pasaulē, tajā skaitā viņu ekonomisko izaugsmi,» sacīja Ē. Šmits. «Kad interneta piekļuve tiek nodrošināta, valsts iedzīvotāji to var izmantot ļoti daudzām aktivitātēm. Taču vispirms valstij ir jāpadara internets pieejams, bet Ziemeļkorejas valdība to vēl nav izdarījusi.»
Taču nevar gaidīt, ka oficiālie Ziemeļkorejas masu saziņas līdzekļi pārraidīs Ē. Šmita kritiskos izteikumus. Tāpat diez vai Phenjana ārvalstu viesa aicinājumiem klausīs. Viktors Ča, kurš Džordža Buša laikā Nacionālās drošības padomē bija atbildīgais par Āzijas jautājumiem, norāda, ka Ziemeļkoreja, visticamāk, arī turpmāk saglabās esošo kontroli pār informāciju. «Ziemeļkorejas problēma allaž ir bijusi tāda, ka viņi vēlas mūsdienīgas dzīves labumus, taču turpinot pašreizējo noslēgtības politiku – līdz ar to jebkura mijiedarbība ar ārpasauli ir negribīga,» viņš saka.
Ieguvumus saskata
Tanī pašā laikā arī pašreizējā pieeja, vismaz ierobežotā līmenī paplašinot tehnoloģiju pieejamību, nozīmē, ka pārmaiņas notiek. Kā uzskata zinātniskās apmaiņas bezpeļņas organizācijas Partnerība kodoldrošībai projektu vadītājs Skots Tomass Brūss, lēmumam paplašināt informācijas tehnoloģiju lietošanu Ziemeļkorejā ir ekonomiski un sociāli faktori. Ekonomiskais aspekts ietver iespējas efektīvāk piesaistīt ārvalstu investīcijas un celt darba ražīgumu. Savukārt sociālais aspekts ir saistīts ar to, ka Phenjana acīmredzot ir sapratusi, ka spēj kontrolēt pārmaiņas, ko plašāka informācijas tehnoloģiju izmantošana var radīt sabiedrībā.
«Nebūtu nekāds pārsteigums, ja drīz Ziemeļkorejā tiktu pārraidīts speciāls raidījums par Google priekšsēdētāja vizīti,» aģentūrai AP sacīja Ņujorkā bāzētās domnīcas Ārzemju attiecību padome Korejas jautājumu pētnieks Skots Snaiders. «Tas ir viens no veidiem, kā režīms šādas ārvalstu vizītes izmanto savā labā.» Valsts vadītājs Kims Čen Uns savās runās atkārto nepieciešamību tehnoloģiski modernizēt valsti, un Ē. Šmita vizīte, ko ir iespējams pavērst nepieciešamajā gultnē, režīmam noderēs, lai turpinātu stāstīt par valsts sasniegumiem.
Valsts departaments īgns
ASV valdība par amerikāņu vizīti Ziemeļkorejā bija izteikusies skeptiski. «Mēs joprojām uzskatām, ka šis brauciens ir neapdomāts,» šonedēļ paziņoja ASV Valsts departamenta preses pārstāve Viktorija Ņūlenda. Savukārt senators, bijušais ASV prezidenta kandidāts Džons Makkeins ceļojuma dalībniekus nodēvējis par Ziemeļkorejai «noderīgiem idiotiem». Vizīte ir notikusi neilgi pēc tam, kad Ziemeļkoreja Zemes orbītā ievadīja satelītu – šajā rīcībā rietumvalstis saskatīja maskētu raķetes izmēģinājumu. Vašingtona uzskata, ka vizītes laiks ir nepiemērots un sniedz nepareizu signālu Phenjanai.
Belfāstas Kvīnsas universitātes Āzijas vēstures lektors izdevumam Time gan norādīja, ka ASV valdības neapmierinātība ar braucienu varētu arī būt vien situācijas noteikta maskēšanās: «Domāju, ka viņi ir itin priecīgi uzzināt, cik silti Ziemeļkoreja šo delegāciju uzņēma. Vizītei ir krietni lielāka izlūkinformācijas nozīme, nekā pirmajā brīdī šķiet.» Viņš pieļauj, ka arī pašā Ziemeļkorejā pēc Ē. Šmita ciemošanās politiskā elite vismaz savā starpā vairāk diskutēs par interneta lietošanas jautājumiem.