Zem ūdens starp Indiju un Madagaskaru atrastas nogrimušas sena kontinenta atliekas, liecina kāda nesena pētījuma rezultāti.
Pierādījumu senā kontinenta eksistencei zinātnieki atraduši Maurīcijā – vulkāniskā salā aptuveni 900 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras, ziņo portāls BNN.lv. Senākie bazalta (vulkāniskas izcelsmes minerāla) akmeņi uz salas ir apmēram 8,9 miljonus gadus veci, skaidro Oslo universitātes ģeologs Bjerns Jamtveits (Bjørn Jamtveit). Taču, veicot salas pludmales smilšu analīzi, atrasti ap 20 cirkonu – sīki cirkonija silikāta kristāli, kas ir noturīgi pret eroziju un ķīmiskām izmaiņām. Noskaidrots, ka tie ir daudz vecāki par minētajiem bazalta akmeņiem, raksta Nature.
Jamtveits uzskata, ka šie cirkoni radušies granītā vai citos akmeņos pirms aptuveni 660 miljoniem gadu. Viens no tiem esot pat 1,97 miljardus gadu vecs.
Jamtveits un viņa kolēģi pieļauj, ka akmeņi, kuru sastāvā bijuši cirkoni, radušies zem Maurīcijas esoša sena kontinenta zemes garozā. Uz Zemes virsmas šie akmeņi nonākuši vulkāna izvirduma laikā, bet erozijas rezultātā pārvērtušies pludmales smiltīs.
Tāpat zinātnieki uzskata, ka vēl joprojām zem Indijas okeāna atrodas vairāki senā kontinenta zemes garozas fragmenti. Zemes gravitācijas lauka analīzē atklājies, ka šajā teritorijā dažās vietās okeāna dibena garoza ir daudz biezāka nekā parasti – vismaz 25 līdz 30 kilometri. Normāls zemes garozas biezums ir 5 līdz 10 kilometri.