Vakar Minhenes tiesā sākusies prāva pret neonacistu grupējumu Nacionālā sociālistu pagrīde (NSU), kas laikā no 2000. līdz 2007. gadam noslepkavojis deviņus turku un grieķu izcelsmes uzņēmējus un kādu policisti.
Uz apsūdzēto sola ir viena no grupējuma līderēm, 38 gadus vecā Beate Čepe un četri cilvēki, kas snieguši dažādu palīdzību NSU. Divi no nozieguma tiešajiem veicējiem 2011. gadā gāja bojā. Nedz vācu mediji, nedz upuru tuvinieki nešaubās, ka B. Čepe tiks atzīta par vainīgu, taču viņus interesē arī varas iestāžu atbildība – drošības dienesti gadiem ilgi likās nemanām nozieguma saiknes ar neonacistu grupējumu un apgalvoja, ka slepkavības izskaidrojamas ar imigrantu kriminālo grupējumu rēķinu kārtošanu.
Līdzdalība 8 turku un viena grieķu izcelsmes uzņēmēja slepkavībā, 15 banku aplaupīšanās un divu sprādzienu sarīkošanā Ķelnes rajonā, kur dzīvo imigranti – šādas apsūdzības uzrādītas 38 gadus vecajai B. Čepei. Deutsche Welle norāda, ka notiesāšanas gadījumā viņai draud mūža ieslodzījums. Sieviete, par kuras galēji labējiem, neonacistiskajiem uzskatiem policija bija informēta jau kopš 1998. gada, 18 mēnešos, kopš atrodas ieslodzījumā, nav sniegusi liecības, un maz ticams, ka runās arī tiesā. Pat neraugoties uz to, ka bēdīgi slavenais norvēģu masu slepkava Anderss BēringsBreivīks pagājušomēnes viņai nosūtīja vēstījumu, mudinot izmantot tiesas prāvu, lai paustu labējus uzskatus. Viens no trim apsūdzētās advokātiem Volfgangs Štāls intervijā televīzijas kompānijai SWR žēlojies, ka mediji viņa klienti jau attēlojuši kā «ļaunuma iemiesojumu, slepkavu, nacistu līgavu un bandītu grupas locekli» un šo iespaidu procesa laikā būs grūti kliedēt. V. Štāls licis saprast, ka aizsardzības taktika būs nenoliegt B. Čepes radikālos uzskatus, bet uzsvaru likt uz to, ka viņa personīgi nevienu slepkavību nav pastrādājusi.
Par grupējuma eksistenci Vācijas sabiedrība uzzināja tikai 2011. gada novembrī, kad divi vīrieši Eizenahas pilsētas bankā, piedraudot ar pistoli, nolaupīja 70 000 eiro. Pateicoties aculiecinieku sniegtajai informācijai, policijai izdevās noteikt noziedznieku atrašanās vietu, taču, kad likuma sargi ielenca treileri, kurā atradās vīrieši, viens no tiem nošāva otru, aizdedzināja treileri un izdarīja pašnāvību. Veiktā tiesu medicīnas ekspertīze noskaidroja, ka tie ir Uve Mundloss un Uve Bēnhardts – Jēnas policijai zināmi neonacisti. Tajā pašā pēcpusdienā Cvikavas pilsētā pēc eksplozijas nodega māja, kurā dzīvoja abu vīriešu paziņa B. Čepe. Pārmeklējot notikuma vietas, policisti atrada gan pistoli, ar kuru bija nogalināti uzņēmēji un policiste, gan videomateriālu, kurā NSU biedri lielījās ar pastrādātajiem noziegumiem un deklarēja, ka viņu mērķis ir iebiedēt ieceļotājus, lai tie pamestu Vāciju. B. Čepe tika izsludināta meklēšanā un pēc četrām dienām pati ieradās kādā Jēnas policijas iecirknī.
Atklāsme, ka vairāk nekā desmit gadus Vācijā nesodīti darbojies un slepkavības pastrādājis neonacistu grupējums, izraisīja plašu sašutuma vētru. 2012. gadā no amata bija spiests atkāpties Vācijas iekšējā izlūkdienesta BfV vadītājs Heincs Fromms, jo noskaidrojās, ka viņa vadītajā iestādē kāds iznīcinājis dokumentus, kas attiekušies uz Jēnas neonacistu grupējumu. Iekšlietu ministrijas amatpersonas skaidrojušas, ka nākt uz pēdām noziedzniekiem traucējis koordinācijas trūkums – NSU savas slepkavības pastrādāja dažādās valsts pilsētās, un ar to izmeklēšanu nodarbojās dažādu federālo zemju likumsargi. Deutsche Welle atgādina, ka Vācijas parlamentā ir izveidota īpaša izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu, kādā veidā NSU izdevies palikt nepamanītiem. «Tā bija absolūta Vācijas drošības sistēmas izgāšanās. Mēs strādājam, lai izdarītu secinājumus un šādas lietas vairāk neatkārtotos,» intervijā televīzijas kompānijai ARD vakar sacījis komisijas loceklis, Zaļo partijas deputāts Hanss Kristians Štrēbele.
Daudzi Vācijas turku kopienas pārstāvji un upuru tuvinieki gan netic, ka runa ir tikai par neprofesionālu darbību. Izplatījušās baumas, ka īpašo dienestu pārstāvji simpatizējot NSU idejām, kā viens no pierādījumiem tiek minēts fakts, ka no vairāk nekā 120 grupējuma atbalstītājiem tiesas priekšā stājušies tikai četri. Advokāts Sebastians Šārmers, kurš pārstāv NSU nogalinātā turku uzņēmēja Mehmeta Kubasika meitas intereses, uzsvēris, ka tiesas prāvas laikā noteikti centīsies noskaidrot, kāda atbildība par notikušo būtu jāuzņemas varas iestādēm, kas nav izrādījušas pietiekamu entuziasmu šo noziegumu sērijas izmeklēšanā. Gaidāms, ka tiesā tiks uzklausīti vairāk nekā 600 liecinieku un tā varētu ilgt vairāk nekā gadu. «Šo prāvu var salīdzināt ar procesu pret teroristu grupējumu Sarkanās armijas frakcija (RAF), kas notika pirms 36 gadiem,» raksta AFP.
***
APSŪDZĒTIE:
• Beate Čepe, 38 gadus veca, tiek uzskatīta par vienu no NSU izveidošanas iniciatorēm un visu grupējuma pastrādāto noziegumu līdzdalībniecēm. Jau pusaudzes gados Jēnā dzimusī un uzaugusī B. Čepe pievērsusies radikāli labējai ideoloģijai, apmeklējot galēji labējo grupējumu demonstrācijas dažādās Vācijas pilsētās. 18 gadu vecumā pievienojusies Jēnas neonacistu grupējumam, kurā iepazinusies ar saviem nākamajiem noziegumu līdzdalībniekiem – Uvi Mundlosu un Uvi Bēnhardtu. Neraugoties uz to, ka viņas vecāki bija zinātnieki, pēc 10. klases pametusi skolu un strādājusi par krāsotāja palīdzi. 1998. gadā policija, saņēmusi informāciju, ka B. Čepes dzīvoklī tiek izgatavoti spridzekļi, pārmeklēja viņas mitekli un atrada tajā ieročus un nacistu propagandu. Tika izdots sievietes aresta orderis, taču viņa mainīja identitāti un veiksmīgi slēpās no policijas līdz pat 2011. gadam.
• Ralfs Vollēbens, 38 gadus vecs, viens no Jēnas neonacistu grupējuma Kameradschaft Jena dibinātājiem. Vēlāk pārcēlies uz Tīringeni, kur iestājies galēji labējā organizācijā Thüringer Heimatschutz, bijis arī Vācijas Nacionāli demokrātiskās partijas (NPD) funkcionārs. Dzīvojot Tīringenē, turpinājis uzturēt sakarus ar saviem biedriem no Jēnas, palīdzot viņiem iegādāties pistoli, ar ko pastrādāta slepkavība, un, saskaņā ar neoficiālām ziņām, sniedzot finansiālu atbalstu.
• Karstens Šulce, 33 gadus vecs, R. Vollēbena paziņa no Tīringenes. Savulaik bijis gan Thüringer Heimatschutz, gan NPD biedrs, taču apgalvo, ka 2000. gadā sarāvis visus sakarus ar neonacistiem un galēji labējiem. K. Šulce skaidrojis, ka tolaik biedri atklājuši, ka viņš ir homoseksuālists, bet tādus šajās aprindās nemīl. Atzinies, ka nopircis pistoli, kuru NSU biedri izmantoja slepkavībās, un nodevis to
R. Vollēbenam.
• Andrē Emingers, 33 gadus vecs, piedalījies vairākās NSU pastrādātās banku laupīšanās un sprādziena organizēšanā Ķelnes imigrantu kvartālā. Bija kādas Cvikavas videostudijas īpašnieks, ir aizdomas, ka tieši šajā studijā tapis videomateriāls, kas noveda pie NSU atmaskošanas.
• Holgers Gerlahs, 39 gadus vecs Jēnā dzimis Hannoveres iedzīvotājs. Atzinies, ka no 1997. līdz 2004. gadam bijis grupējuma Hannoveres Brīvie nacionālisti biedrs. Regulāri ticies ar saviem bērnības draugiem B. Čepi, U. Mundlosu un U. Bēnhardtu, sagādājis viņiem viltotus dokumentus, sniedzis cita veida palīdzību.
Avots: Deutsche Welle, AP