Nespējot vienoties par ieroču piegādes embargo Sīrijai pagarināšanu, Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri faktiski gājuši Lielbritānijas un Francijas pavadā, un, jau sākot ar augustu, šīs valstis varētu uzsākt bruņojuma piegādes Sīrijas opozīcijas kaujiniekiem.
Ne tikai Krievijas, bet arī Eiropas politiķi šaubās, vai šis risinājums ir labākais, lai pārtrauktu konfliktu, turklāt Sīrijas nemierniekiem nu ir vēl viens trumpis, lai tielētos par savu līdzdalību jūnijā Ženēvā iecerētajā miera konferencē.
12 stundu ilgās ES ārlietu ministru sarunas Briselē agrā otrdienas rītā beidzās ar vienošanos par to, ka vienoties nav iespējams. «ES valdības nespēja pārvarēt savas domstarpības, aizliegums piegādāt ieročus, kura termiņš beidzas 1. jūnijā, netika pagarināts, un Francija un Lielbritānija varēja svinēt savu uzvaru uz ES vienotības rēķina,» raksta Reuters. Savu triumfu nav slēpis Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs, kurš pavēstījis, ka ir ļoti apmierināts ar sanāksmes rezultātiem. «Mums nav nekavējošu plānu sūtīt ieročus Sīrijas opozīcijai, taču šis lēmums dos mums nākotnē iespēju elastīgi reaģēt, ja situācija kļūs sliktāka,» sacījis V. Heigs. Ar vārdu «sliktāka» viņš acīmredzot saprot Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam lojālās armijas militāros panākumus, kurus pēdējo nedēļu laikā atzinuši arī nemiernieki.
Tiesa, Reuters uzsver, ka ieroču piegādes opozīcijai nesāksies agrāk par 1. augustu – tā vismaz apgalvojusi ES ārpolitikas koordinatore Katrīna Eštone. Viņa uzsvērusi, ka arī tad, ja līdz šim datumam ES valstu pārstāvjiem neizdosies panākt kopīgu pozīciju un katra dalībvalsts pati varēs lemt, vai apbruņot Sīrijas opozīciju, ieroču eksports nenotiks automātiski. Attiecīgas licences tiks izsniegtas katrai konkrētai ieroču partijai, ņemot vērā arī to, kam bruņojums tiks piegādāts.
ES amatpersonas atzīst – risks, ka ieroči var nokļūt ar starptautisko teroristu grupējumu Al Qaeda saistītu kaujinieku rokās ir pietiekami liels.
Deutsche Welle vēsta, ka visaktīvāk pret ieroču embargo nepagarināšanu iebilduši Austrijas, Zviedrijas un Nīderlandes ārlietu ministri. Austrijas ārlietu resora vadītājs Mihaēls Špindeleggers, citādi nespējot pārliecināt savus britu un franču kolēģus, pat paziņoja: «ES ir jāievēro savi principi. Mēs esam miera, nevis kara kustība.» Viņš arī piebildis, ka Austrija vēl domās, vai neatsaukt savus 380 karavīrus, kas ANO spēku kontingentā patrulē Izraēlas un Sīrijas robežu Golānas augstienēs. Radikālie sunnītu islāmisti no Sīrijas opozīcijas rindām jau vairākkārt centušies izprovocēt karadarbību Izraēlas pierobežā, cerot konfliktā ieraut arī Izraēlu. Iepriekš Vīne bija paziņojusi, ka atsauks savus karavīrus, ja embargo tiks atcelts.
Savukārt Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermanss, paužot gandarījumu par to, ka ministri vienojušies pagarināt ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret B. Asada valdību un tās amatpersonām, piebildis, ka, pēc viņa domām, embargo atcelšana neko daudz nemainīs. «Jau tagad mēs redzam, ka daudz ieroču Sīrijā nokļūst nepareizās rokās. Un, godīgi sakot, man nerodas iespaids, ka karojošajām pusēm tur būtu kāds ieroču trūkums,» viņš sacījis. Neitrālu nostāju centies ieturēt Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, kurš uzsvaru licis uz sankciju pagarināšanu – tām būtu jākalpo kā skaidram signālam, ka Eiropa necietīs vardarbību no B. Asada spēku puses.
Ieroču izplatības kontroles organizācijas Oxfam vadītāja Anna Makdonalda lēmumu par embargo atcelšanu vērtē ļoti skeptiski. «Sīrijas krīzes atrisināšanā vieglu ceļu nav, taču ieroču piegādes pavisam noteikti nav problēmas risinājums,» viņa sacījusi. BBC gan izsaka versiju, ka patiesībā nedz Londona, nedz Parīze nemaz nevēlas apbruņot nemierniekus un embargo atcelšana iecerēta kā spēcīgs signāls B. Asadam, ka viņam pienācis laiks atteikties no varas. «Taču ļoti jāšaubās, vai tas nostrādās. Šī valdība demonstrējusi apņēmību cīnīties līdz galam, un pašlaik to interesē tikai tas, kas notiek kaujas laukos,» raksta BBC. Toties Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs uzskata, ka pavisam nepareizs signāls ir dots Sīrijas nemierniekiem. Paziņojot, ka lēmums par ieroču piegādēm nemierniekiem varētu tikt pieņemts, ja izgāzīsies kārtējie diplomātiskie risinājumi, Londona faktiski mudinājusi Sīrijas opozīciju šos risinājumus izgāzt. Runa ir par nākammēnes Ženēvā iecerēto miera konferenci, pār kuru patronāžu uzņēmušās ASV un Krievija. Sīrijas valdība jau sen paudusi gatavību piedalīties šajā konferencē, bet dažādie opozīcijas grupējumi, kas pulcējušies zem Sīrijas Nacionālās koalīcijas karoga, tā arī nav spējuši vienoties par kopīgu nostāju. Nedēļas nogalē Stambulā notiekošajā sanāksmē opozīcijas pārstāvji vairāk nodarbojušies ar amatu dalīšanu (zīmīgi, ka spēcīgākās pozīcijas tajā ir ar Musulmaņu brālību saistītajiem spēkiem), kā arī nākuši klajā ar virkni absurdu prasību – proti, lai B. Asads piekristu, ka sarunās tieši Sīrijas Nacionālā koalīcija pārstāv Sīrijas likumīgo valdību. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paudis bažas, ka konference būs lemta neveiksmei, vēl jo vairāk tādēļ, ka Irāna, kas uz to nav aicināta (ASV uzskata, ka Irāna pārāk dziļi iesaistīta Sīrijas krīzē un ir pārāk ieinteresēta, lai to atrisinātu par labu B. Asadam), pavēstījusi par savu nodomu rīkot alternatīvu konferenci, uz kuru būs aicināti 40 valstu pārstāvji.