ĀM rīcībā nav informācijas par vilciena katastrofā Spānijā cietušiem Latvijas iedzīvotājiem

Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta un Latvijas vēstniecības Spānijā rīcībā nav informācijas, ka vilciena katastrofā Spānijā būtu cietis kāds Latvijas valsts piederīgais, aģentūru LETA informēja ĀM preses pārstāve Līga Bergmane.

Latvijas vēstniecība regulāri uztur kontaktus ar Spānijas atbildīgajiem dienestiem, sazinoties ar tiem vairākas reizes dienā. Šo komunikāciju paredzēts turpināt, aģentūru LETA informēja mūsu valsts vēstniecībā Spānijā.

Neviens uz Latvijas vēstniecību nav zvanījis, lai interesētos par kāda Latvijas piederīgā situāciju.

Kā ziņots, Spānijas ziemeļrietumos trešdienas vakarā no sliedēm nobraucis pasažieru vilciens, avārijā dzīvību zaudējuši vismaz 78 cilvēki un vairāk nekā 140 ievainoti, paziņojušas amatpersonas. Tā ir valsts smagākā dzelzceļa katastrofa vairāk nekā 40 gados.

Avārijā no sliedēm noskrējuši visi 13 vilciena vagoni, četri no tiem vairākas reizes apgāzušies, no atlūzām redzami ceļamies dūmi, gar sliedēm atrodas ar segām apsegti līķi. Viens no vagoniem triecienā ticis sašķaidīts.

Spānijas mediji izteikuši minējumus, ka katastrofa notikusi ātruma pārsniegšanas dēļ.

Latvijas valsts augstākās amatpersonas izteikušas līdzjūtību Spānijai saistībā ar traģisko vilciena katastrofu.

Pasaulē

Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.