Ar Serbijas amatpersonu un juristu uzklausīšanu vakar Hāgā Starptautiskā tiesa sākusi izskatīt prāvu, kurai jāsniedz atbilde uz jautājumu par Kosovas neatkarības pasludināšanas leģitimitāti. Jāpiebilst gan, ka tiesas lēmums būs konsultatīvs, tomēr, ja tā lems par labu Serbijai, tas var apstādināt Kosovas starptautiskās atzīšanas procesu.
Jāatgādina, ka Kosova, kas savulaik bija Serbijas autonomija, savu neatkarību pasludināja pagājušā gada 17. februārī un kopš tā laika to ir atzinušas 63 pasaules valstis ar ASV priekšgalā – arī 22 no
27 ES dalībvalstīm. Tomēr ar šādu notikumu attīstību nav mierā Serbija, kurai pagājušā gada oktobrī izdevās panākt, ka jautājumu par Kosovas neatkarības leģitimitāti izskatīs ANO tiesa.
Vakar prāva sākās ar trīs stundu ilgu Serbijas pārstāvju notikumu izklāsta versiju, bet pēc tam uz trim stundām tribīne tika nodota kosoviešu rīcībā. Serbijas puse ir sagatavojusi divus dokumentu sējumus – viens no tiem attiecas uz Kosovas reģiona vēsturi, sākot ar laikiem, kad šī province bija Turcijas pakļautībā, bet otrajā apkopoti dokumenti, kas liecina, ka Kosovas neatkarības vienpusējā pasludināšana nav bijusi likumīga nedz no Serbijas konstitūcijas, nedz starptautisko likumu (piemēram, ANO Drošības padomes 1244. rezolūcijas vai Helsinku konferences noslēguma akta) viedokļa. Ne mazāk iespaidīgu dokumentu klāstu sagatavojusi arī Kosovas puse, kas apgalvo, ka tikai neatkarības pasludināšana ļāvusi ievērot cilvēktiesības šajā teritorijā, un uzsver, ka Serbija, kas tagad uzstāj uz sarunām, "reiz jau mēģināja risināt Kosovas problēmu ar tanku un asinsizliešanas palīdzību".
Gan viena, gan otra puse paudusi pārliecību, ka tās argumenti izrādīsies spēcīgāki. Paredzēts, ka ieinteresēto pušu un liecinieku uzklausīšana turpināsies līdz 11. decembrim, bet tiesas spriedums gaidāms nākamā gada pavasarī, vēsta AFP. Novērotāji vērš uzmanību, ka tiesas procesam rūpīgi sekos citas valstis, kurām ir līdzīgas problēmas ar separātiskiem reģioniem.