Grigule: Eiroparlamentā Latvijas deputātiem būs jāsasparojas

Pirmo reizi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā mandātu Eiropas Parlamentā ir ieguvusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Par ZZS pārstāvi Briselē ir kļuvusi Saeimas deputāte Iveta Grigule. Par to, kādas ieceres jaunajā amatā, un aktuālām norisēm šī Neatkarīgās intervija ar Ivetu Griguli.

– ZZS līdz šim nekad nav bijusi pārstāvēta EP, līdz ar to atšķirībā no citām Latvijas lielajām partijām jums nav bijusi piesaiste tradicionālajām Eiroparlamentā pārstāvētajām partiju grupām. Vai esat jau izlēmusi, vienojusies ar kādu no grupām, kur strādāt nākamos piecus gadus?

– Zemnieks ir prātīgs cilvēks – viņš stāv lauka malā un vēro, vairākas reizes nomēra un tad dara. Un dara pamatīgi. Zemnieku savienībai šī ir pirmā reize, kad ZZS ir izdevies iegūt mandātu Eiropas Parlamentā. Tagad mums jāizvēlas, kurai partiju grupai pievienoties. Protams, vērojam, kādas pārbīdes notiek pēc Eiroparlamenta vēlēšanām. Katra grupa cenšas piesaistīt pēc iespējas vairāk deputātus, lai palielinātu savu ietekmi turpmākajos piecos gados. Mēs izvērtējam visus plusus un mīnusus.

– Interesanti ir vēlēšanu rezultāti kā tādi – ļoti daudz mandātu ieguvuši nikni nacionālisti un eiroskeptiķi. Ļaudis atceras, ka savulaik Iveta Grigule pauda uzskatus, kurus var tulkot kā eiroskeptiskus – jūs asi iestājāties pret eiro ieviešanu. Vai tas nozīmē, ka tuvināsieties eiroskeptiķiem Eiropas Parlamentā?

– Es asi iestājos pret to, ka netiek rīkots referendums par Latvijas iestāšanos eirozonā. Es uzskatu, ka tautai šis jautājums bija jālemj referendumā, un joprojām neesmu savus uzskatus mainījusi. Un jāsaka, ka arī šodien sabiedrības vairākuma, gan to, kas uzskata, ka lats bija jāsaglabā, gan to, kuri ir apmierināti ar eiro ieviešanu, viedoklis joprojām ir tāds, ka par šo jautājumu bija jālemj visai tautai.

Jā, ZZS ir diezgan eiroskeptiska, taču mēs esam reāli domājoši eiroskeptiķi – neesam par izstāšanos no Eiropas Savienības, negrasāmies to graut no iekšpuses, kā to ir pasludinājuši daži politiskie spēki no Rietumeiropas, piemēram, Marina Lepēna no Francijas. Uzskatām, ka Latvijai ir jābūt Eiropas Savienībā. Bet mēs esam par to, lai tiktu saglabāta iespēja nacionālajām valstīm arī turpmāk pašām lemt jautājumus, kas būtiski to pastāvēšanai un attīstībai nākotnē. Diemžēl Eiropā ir spēki, kuriem ir cits viedoklis par šo jautājumu. Ir jūtama izteikta tendence veicināt Eiropas centralizācijas procesus, un ir vēlme, lai nacionālajām valdībām arvien vairāk samazinātu varu, nododot to Briseles rokās. Jautājums par to, kas ir svarīgāk – nacionālu valstu savienība vai viens liels centralizēts veidojums, kur atsevišķo valstu loma nepārtraukti samazinās, būs viens no galvenajiem jautājumiem Eiropas Parlamentā nākošajos piecos gados.

– Vai politikas vērotāji var gulēt mierīgi, nebažījoties, ka būsiet vienā frakcijā ar Lepēnu?

– Nē, ar Lepēnu kopā nestrādāšu un arī ar komunistiem ne. Tā ir principiāla lieta, jo viņiem ir pavisam cita ideoloģija un politika.

– Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) ir izteicies, ka neatbalstītu jūsu līdzdalību Konservatīvo un reformistu grupā. Kāpēc Zīlem tāds naids pret Griguli?

– Nevajag pārspīlēt. Zīles kungam nav nekāda naida pret mani. Esmu jau vairākkārt bijusi Briselē tikties ar dažādu grupu vadītājiem, ar grupu sekretariātu darbiniekiem un sarunās esmu sapratusi vienu lietu: Zīles izteikumos nav nekā personīga pret mani. Vienkārši Zīles kungs ir pieradis ļoti omulīgi, komfortabli justies savā grupā kā vienīgais Latvijas pārstāvis, neviens no Latvijas viņam līdzās nav, tāpēc neviens no Latvijas neredz, ko viņš dara un vai viņš vispār kaut ko dara. Izskatās, ka viņš ir mierīgi, laiski dzīvojis visus šos gadus Eiropā. Zinot manu enerģisko dabu un tiešo raksturu, zinot, ka kaut kādas noklusēšanas un kompromisi ar mani nebūs sarunājami, viņš, iespējams, paredz to, ka viņa ērtajai un mierīgajai dzīvei var ātri pienākt gals.

– Un kādas cerības ir Valdim Dombrovskim no Vienotības kļūt par eirokomisāru?

– Šobrīd neviens neņemas skaidri apgalvot, ar ko beigsies ap viņu saceltā jezga. Gadu gadiem cilvēks ir bijis labs, bet te pēkšņi, parādās šādas pretkampaņas, kas neko labu par Latvijas politisko vidi neliecina. Man tādas lietas nav pieņemamas. Neskatoties uz to, ka es daudz kam nepiekrītu viņa darbībā, viņš ir arī daudz darījis valsts labā. Domāju, ka šādu rīcību no citiem Latvijas politikas smagsvariem Dombrovska kungs nav pelnījis.

Tomēr mans personīgais viedoklis gan ir tāds, ka no Latvijas vajadzētu kādu rīcībspējīgāku komisāru. Dombrovskis ir ļoti labs cilvēks, korekts, godājams, bet manā skatījumā par eirokomisāru jāvirza cilvēks, kas apveltīts ar gribu, ar spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus, ar stingru raksturu un drosmi. Tad mēs Latvijā varētu cerēt, ka mūsu eirokomisārs tik daudz neskatīsies un neklausīsies eirobirokrātu pamācībās, bet domās arī par tautu un valsti, kas viņu šim augstajam amatam ir virzījusi, domās par Latviju.

– Runājot par ZZS priekšvēlēšanu kampaņu – kā veidojās tās finansējums?

– Atbildes uz to ir vienkārši atrodamas. Mūs atbalstīja gan vienkāršie cilvēki, gan partijas biedri, gan daudzi Latvijas uzņēmēji. Šīs lietas netiek slēptas – trīs klikšķi internetā ar atslēgas vārdiem «KNAB», «Partiju finansējums» un «ZZS». Visa informācija gan par ZZS, gan par jebkuras citas partijas ziedotājiem ir pieejama ikvienam, kuru tas interesē.

– Kāpēc pirms vēlēšanām negājāt uz lielajām priekšvēlēšanu debatēm televīzijā?

– Zaļo un zemnieku savienība sastāv no vairākām partijām. Apvienība lēma, ka uz debatēm ies Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas pirmie numuri – Andris Bērziņš un Iveta Šulca.

– Bija redzams, ka ZZS kampaņa bija veidota gandrīz kā Grigules kampaņa.

– To tā nevar dalīt – mana vai ZZS kampaņa. Šogad vēl būs Saeimas vēlēšanas, un neviena nopietna partija nevar veiksmīgi startēt nacionālajās vēlēšanās, ja nepārsniedz 5% barjeru vēlēšanās tikai dažus mēnešus pirms tām. Īpaši svarīgi bija sasniegt šo rezultātu, jo visas iepriekšējās reizes ZZS, neskatoties uz partijas labajiem reitingiem pirms un pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, nekad tajās nebija veiksmīgi startējusi. Kā piemērs, iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās ZZS saņēma 3,7% balsu. Tāpēc veidojām kampaņu tā, lai mēs beidzot iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. Šo programmu esam īstenojuši. Saņēmām vairāk nekā 8% vēlētāju atbalstu un vienu no Latvijas astoņiem mandātiem. Šis rezultāts un arī daudzas no kampaņā paustajām idejām par ZZS izdarīto un plānoto ir labs pamats, lai dotos uz Saeimas vēlēšanām. Ja apvienības kampaņa Saeimas vēlēšanām tiks veidota tikpat veiksmīga kā pavasarī, rezultāti būs.

– Atsevišķiem cilvēkiem bija liels pārsteigums, ka esat iekļuvusi Eiropas Parlamentā. Vai arī pašai bija pārsteigums?

– Nē, man tas nebija pārsteigums. Tas cilvēks, kas strādā, agri vai vēlu mērķi sasniedz. Kopš kļuvu par Saeimas deputāti, esmu ilgi un mērķtiecīgi strādājusi, centusies pēc labākās sirdsapziņas darīt to, kas deputātam jādara.

Iepriekš esmu guvusi vērtīgu pieredzi, strādājot Mārupes pašvaldībā. Mārupē braucu pa savu novadu, tikos ar iedzīvotājiem, runāju ar cilvēkiem, labi zināju, kā viņi jūtas, ko viņi domā, kas viņus interesē, kas neapmierina, kādas labas pārmaiņas viņi gribētu redzēt mūsu novada dzīvē.

Šo praksi turpināju, arī strādājot Saeimā un arī kandidējot uz Eiropas Parlamentu. Regulāri braucu tikties ar cilvēkiem Latvijas novados. Cilvēki mani pazīst personīgi.

Nevar saprast savu vēlētāju, gozējoties televīzijas ekrānā un dzīvi redzot caur dārgu auto tonētiem stikliem. Nevar sēdēt tikai Saeimas sienās un domāt, ka esi tik gudrs, ka visu jau zini. Man tas nav pieņemami. Ir jārunā ar cilvēkiem, jāuzzina, kā viņi jūtas. Šīs nepastarpinātās tikšanās un sarunas man ir bijušas ļoti svarīgas un nozīmīgas. Tajās es esmu vai nu guvusi apstiprinājumu savu uzskatu pareizībai, vai pēc sarunas ar cilvēkiem koriģējusi savas nostādnes.

Pēdējā gada laikā esmu tikusies ar cilvēkiem ļoti intensīvi. Esmu apbraukusi visu Latviju. Tas lielais cilvēku atbalsts, ko izjutu, braucot pa Latvijas reģioniem un pilsētām, rezultējās vēlēšanu dienā.