Izglītības un zinātnes ministra krēslā pedagogi un skolu direktori vēlētos redzēt profesionāli, kas «zina nozari no iekšpuses». No šābrīža politiskajiem spēkiem kā piemērotākos kandidātus skolu vadītāji nosauc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Danu Reiznieci Ozolu un pašreizējo ministri Inu Druvieti.
Latvijas Pedagogu domes valdes loceklis Oskars Lūsis uzsver, ka vajadzētu ministru izvēlēties nevis pēc partijiskās piederības, bet profesionālajām kvalitātēm: «Nu nevar jebkurš, kurš tikai vēlas, vadīt nozari. Svarīgi ir, lai pie ministrijas stūres nostātos cilvēks, kam būtu savs redzējums un kurš spētu atbildēt – ko vēlas paveikt vismaz četru gadu laikā.» Viņš domā, ka ministra amata kandidātam jāzina izglītības joma un jābūt vismaz maģistra grādam – vislabāk eksaktajās zinātnēs, jo šobrīd tieši ar tām skolās ir vislielākās problēmas.
Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons negribētu kā nozares vadītāju redzēt tādu personu kā Roberts Ķīlis, kas taču bijis «pilnīgs vājprāts». Viņš bijis gatavs visu sistēmu uzreiz saplosīt gabalu gabalos, bet jēgas, kā to sakārtot, nebijis. Tāpat nepriecētu arī cilvēks «no citas operas», kāds bijis R. Ķīļa pēctecis Vjačeslavs Dombrovskis, kurš neko daudz nezinājis, bet vismaz uzklausījis skolu direktorus un neveicis straujus pagriezienus. Tā kā skaidrs esot, ka neviens direktoru un citu izglītības jomā strādājošo viedokli tāpat neprasīs, G. Jirgensons domā, ka kārtējo reizi nāksies vien samierināties ar partiju deleģēto cilvēku un jāstrādā būšot ar tādu, kāds viņš būs.
Nosaukt kādu – atbilstošāko – nespēja arī citi skolu vadītāji. Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas direktors Andris Antāns vien norādīja, ka jaunajam ministram jāsaprot, ka izglītība ir konservatīva joma, kurā «ar rāvienu lielas izmaiņas nevar paveikt», un jāprot ne tikai idejas ģenerēt, bet arī tās realizēt. Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša ieteiktu darbu turpināt pašreizējai ministrei I. Druvietei, jo «tas ir būtiski šobrīd, kad tika daudz pārmaiņu uzsākts izglītībā».
Savukārt Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore Jana Jansone kā piemērotāko uzskata Danu ReiznieciOzolu. Esot radusies pārliecība, ka viņa kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja sevi labi pieteikusi un pierādījusi kā konstruktīvu un izprotošu cilvēku. A. Melli apbēdina tas, ka līdz šim Izglītības un zinātnes ministrijas vadītāja portfelis tiekot iedalīts tiem, kas paliek pāri, tai tomēr vajadzētu būt prioritātei. Šāda pieeja tad rada situāciju, ka četru gadu laikā nomainās vesela virkne ministru.
«Šobrīd iesāktas vērienīgas reformas, piemēram, tiek izmēģināts jaunais pedagogu finansēšanas modelis. Ja šo jomu uzņemsies Vienotība, tad varēsim vismaz pieprasīt partijisko atbildību,» spriež Rīgas Juglas vidusskolas direktore.