Bondars: Rinkēvičs izpušķo pagātni un zīmē neskaidru nākotni

MĀRTIŅŠ BONDARS: ASV «melnajā sarakstā» iekļautais oligarhs, bijušais Krievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Jakuņins netraucēti apmeklēja Latviju, un ārlietu ministrs uz to mierīgi noskatījās © F64

Laimdota Straujuma (Vienotība) uz ikgadējo Pasaules ekonomikas forumu Davosā neaizbrauca, toties Davosas forumu apmeklēja opozicionārs Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Kādas ir galvenās atziņas pēc Davosā dzirdētā, kāpēc LRA neatbalstīs Māra Kučinska (ZZS) valdību, kā partija dzīvos pēc Artusa Kaimiņa aiziešanas no LRA frakcijas un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu, LRA līderi Mārtiņu Bondaru.

– Kāpēc braucāt uz Davosu?

– Protams, salīdzinot ar 2000. gadu, kad pirmo reizi apmeklēju Davosas forumu, pašlaik tehnoloģijas ir tā attīstījušās, ka ļauj gūt plašu ieskatu norisēs arī neklātienē. Tomēr nekas nevar aizstāt tikšanos ar citu valstu politiķiem, uzņēmējiem un ekonomistiem klātienē – tāpēc jābūt tur klāt, jāredz foruma norises ar savām acīm, jāizmanto iespēja paust savu viedokli. Tāpēc uz Davosu devos arī šogad. Un, jā – par to maksāju pats.

Tās problēmas, par kurām diskutē Davosā, ir ļoti nozīmīgas arī Latvijai – patvēruma meklētāji, Eiropas ekonomikas attīstība, Šengenas līguma liktenis, Lielbritānijas palikšana vai nepalikšana Eiropas Savienībā pēc tam, kad tur būs noticis referendums.

Diemžēl vienlaikus ļoti disonē tas jautājumu loks, par ko runā pasaulē, ar to, kas ir Latvijas valdošo politiķu darba kārtībā. Piemēram, cik daudz jūs esat dzirdējuši par ceturto industriālo revolūciju, kas neizbēgami mainīs cilvēku paradumus – gan ikdienā, gan darba vidē, gan viennozīmīgi ietekmēs kā privāto, tā valsts sektoru?

Šogad zīmīgi bija tas, ka Davosu apmeklēja vēl neredzēti plaša ASV delegācija visaugstākajā līmenī – ārlietu ministrs Baidens, valsts sekretārs Kerijs, aizsardzības ministrs Kārters. Acīmredzot amerikāņi uzskatīja, ka viņiem ir ļoti svarīgi piedalīties.

– Otrdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sniedza savu ikgadējo ārpolitikas ziņojumu. Kā to vērtējat?

– Latvijas sabiedrībā nenotiek debates par ārpolitikai svarīgiem jautājumiem, un tā ir lielā mērā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atbildība. Viņam būtu jābūt «čempionam» šajā ziņā – jāskaidro sabiedrībai, kāda ir situācija Eiropas Savienībā, kādi soļi un kāpēc jāsper Latvijai. Ārlietu ministra pasivitātes dēļ ir grūti iegūt sabiedrības atbalstu valdības lēmumiem.

Rinkēvičs nerunā par patieso ainu un faktiski maldina sabiedrību par notiekošo. Lasot ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu, ir tāda sajūta, ka lasu vēstuli Ziemassvētku vecītim, kur viņš izpušķo pagātni un padara nākotni ne īpaši skaidru.

Saprotams, ka ar pašreizējiem valdošās partijas reitingiem nekas cits neatliek kā meklēt «veiksmes stāstus». Taču stāstīt, ka Latvija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts ir noteikusi Eiropas darba kārtību, ir vairāk nekā ciniski. Būsim godīgi – Latvijas patiesā loma bija visnotaļ protokolāra un tehniska. Un te patiešām viss bija noorganizēts cienīgā līmenī.

Nepieņemami man ir arī dubultstandarti un dubultmorāle viņa darbībā. Piemēram, pirms vēlēšanām viņš populistiski neielaida Latvijā trīs Krievijas dziedātājus – Valēriju, Josifu Kobzonu un Oļegu Gazmanovu. Taču vēlāk Kremļa figūra, ASV «melnajā sarakstā» iekļautais oligarhs, bijušais Krievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Jakuņins netraucēti apmeklēja Latviju, un ārlietu ministrs uz to mierīgi noskatījās.

– Māris Kučinskis neaicina LRA savā valdībā, un arī LRA ir paziņojusi, ka valdību neatbalstīs. Kāpēc tā?

– Kopā ar opozīcijas partiju No sirds Latvijai LRA neredz iespēju atbalstīt Māra Kučinska ministru kabinetu, jo topošās valdības veidotāji neanalizē nesenās pagātnes kļūdas, nedomā par to, kas būs aktuāli valstij, bet ir aizņemti ar to, kurš kādā ministra krēslā iesēdīsies.

– Vienbrīd LRA sliecās atbalstīt Robertu Zīli (NA)...

– Tas bija pēc tikšanās ar NA, kuras gaitā redzējām, ka, lai arī mums ar NA ir daudz būtisku atšķirību viedokļos, valsts drošības jautājumā mūsu uzskati sakrīt. Ja Zīle tiktu virzīts par premjera amata kandidātu, iespējams, mēs ar NA atrastu kopīgu valodu.

– LRA frakciju ir pametis Artuss Kaimiņš. Vai nav tā, ka LRA būs sprukās, jo Kaimiņš ar savām priekšvēlēšanu izdarībām «ievilka» LRA Saeimā?

– Vēlēšanu rezultāti rāda, ka šādam apgalvojumam nav pamata. Maigi izsakoties, Kaimiņa nozīme ir stipri pārspīlēta. Ir otrādi – bez LRA Kaimiņš Saeimā gan nebūtu ticis. Mēs pieņemam viņa soli kļūt par neatkarīgu deputātu, bet nepieņemama ir tā argumentācija, ar kādu viņš maldina sabiedrību par savas aiziešanas iemesliem. Bet gan jau laiks visu saliks savās vietās.

– Jūs drīz iesniegšot Saeimā likumprojektu par minimālajām prasībām ministriem?

– Jā, uzskatu, ka, stājoties ministra amatā, cilvēkam ir jāatbilst vismaz dažu minimālu prasību kopumam – piemēram, jābūt augstākajai izglītībai, jāprot svešvalodas, jābūt vismaz triju gadu pieredzei vadošā amatā. Mēs nevaram atļauties, ka nereti latviešu ministri krīt ārā no kopējā ansambļa kā Eiropā, tā pasaulē.

– Jūs esat teicis, ka 2018. gadā būsit Ministru prezidents. Nopietni?

– Es atbildēju uz žurnālistes jautājumu, kādas ir manas apņemšanās tuvākajiem gadiem. Atbildēju, ka es un LRA cīnīsies par to, lai mēs 2018. gadā varētu veidot valdību, jo citādi nevaram panākt, lai Latvija būtu tāda zeme, kur cilvēki var un grib dzīvot. Lai realizētu savas politiskās ieceres un attaisnotu vēlētāju doto mandātu, ir jābūt pie varas.

Politika

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai valdībā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Svarīgākais