Stambulas konvencija draud sašķelt valdību

Čehija un Bulgārija nupat ir parakstījušas Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, līdz ar to vienīgā valsts Eiropā, kas to nav izdarījusi, ir Latvija.

Konvenciju ir parakstījusi arī Turcija, kuras galvaspilsētas vārdā tā nosaukta, turklāt tā dokumentu ir arī ratificējusi. Tieslietu ministrija, pasūtot it kā neatkarīgu juridisku analīzi veikt personai, kuras kritiskais viedoklis par konvenciju ir publiski zināms jau iepriekš (lasīts sociālajos tīklos), diskreditē pašas Tieslietu ministrijas un valdības darbu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs šajā rīcībā problēmu nesaskata un norāda, ka tikai tā iespējams veidot politiku.

Politiski jāizšķiras

Stambulas konvencija ir karstais kartupelis nu jau vairākus mēnešus, jo Latvija nespēj izšķirties - parakstīt to vai nē. Šodien valdība skatīs divus ziņojumus, un tai būs jāizdara politiskā izvēle. Labklājības ministrija skaidro, ka Stambulas konvencijas pilns nosaukums ir Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, un to pieņēma 2011. gadā. Pašlaik to ir parakstījušas visas Eiropas Savienības valstis, izņemot Latviju. «Konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt radikālas pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu. Stambulas konvencijā atzīts, ka no vardarbības ģimenē cieš ne tikai sievietes, bet arī bērni un vīrieši. Tātad konvencija attiecas uz jebkuru sabiedrības pārstāvi,» tāds ir LM skaidrojums.

LM kā atbildīgā ministrija jau pagājušajā gadā sagatavoja ziņojumu par šīs konvencijas parakstīšanu valdībai un to saskaņoja visas ministrijas, ieskaitot Tieslietu. Taču šāgada sākumā Tieslietu ministrija (TM) nobremzēja ziņojuma izskatīšanu, pieprasot veikt neatkarīgu juridisku analīzi par to, vai konvencija atbilst Latvijas likumiem, arī Satversmei.

Piemeklē viedokli

Kas veiks neatkarīgu juridisku analīzi un kā šis eksperts izvēlēts, iepriekš netika ziņots. To sabiedrība uzzināja pagājušās nedēļas beigās, kad TM sociālajos tīklos publiskoja pašu atzinumu. Atklājās, ka konvenciju vērtēja Ingas Kačevskas juridiskais birojs, bet ziņojuma autore ir Baiba Rudevska. Tikai šīm divām personām TM bija piedāvājusi veikt konvencijas izvērtējumu, kā rezultātā principā tapa viens dokuments. Pirmdien TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, nemaz nemulstot, atzina, ka B. Rudevska izvēlēta, jo viņa «bija jau savu viedokli iepriekš paudusi sociālajos tīklos, Rudevskas ideoloģija bija skaidra». Uz jautājumu, vai tā ir pareizā pieeja par valsts budžeta naudu lūgt veikt analīzi personai, kuras viedoklis jau ir zināms iepriekš, tieslietu ministrs atzina to par pareizu praksi un tā darot arī citas ministrijas.

Iespējams, B. Rudevskas vārds netiktu tik skaļi cilāts, ja ne sašutuma vētra sabiedrībā par viņas rakstīto dokumentu. Pēc ekspertu domām, atzinums satur nekorektus un neprofesionālus salīdzinājumus, no kuriem daudzi vispār neattiecas uz pašu konvenciju. Piemēram, tiek apgalvots, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, sagatavojot augsni viendzimuma laulībām, kas, savukārt, būs pretrunā ar Satversmi. Dz. Rasnačs gan norāda, ka juridiskā analīze izraisīja zināmu ažiotāžu tikai tajā sabiedrības daļā, kuras uzskati nav pieņemami lielākajai konservatīvi domājošajai Latvijas sabiedrībai - tie ir 1,5 miljoni cilvēku, kurus pārstāvot kristīgās konfesijas un kuru vadītāji parakstījuši aicinājumu nepievienoties Stambulas konvencijai. Stingri turoties pie savas pārliecības, ar B. Rudevskas ziņojumu TM šodien ies uz valdību. Dokumentā teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei, un neatbilst tāpēc, ka netiek ņemtas vērā garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā (konvencija it kā pieprasa izglītošanā ieviest tādus principus, kas nav pieņemami sabiedrībai). Konvencija uzliekot valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, uzspiežot visiem iedzīvotājiem vienas ideoloģijas - radikālā feminisma - idejas un postulātus.

Ja mums svarīgs cilvēks

Vairākas organizācijas, kuras apvienojušās zem nosaukuma Cenzūrai nē, uzskata, ka pēc šādas «juridiskās analīzes» tieslietu ministram ir jāatkāpjas. Publicists Ilmārs Šlāpins norāda, ka TM pasūtītajā analīzē ir vērojams Satversmes teksta sagrozījums, mēģinot arī sagrozīt to, ka Latvijā sieviešu cīņa par cilvēktiesībām ir tikai sieviešu lieta, kas, viņaprāt, ir bīstama tendence. Sieviešu resursu centra Marta vadītāja Iluta Lāce atzina, ka konvencija var tikai stiprināt cilvēktiesības un Satversmi, ja «mums ir svarīgs cilvēks», ja «mēs vēlamies vērsties arī pret jaunām vardarbības formām». Konvencijas ideja ir izveidot tādu sabiedrību, kurā nav vietas vardarbībai, un gadījumā, ja tas notiek, ir visaptveroša atbalsta sistēma vardarbības upuriem. Konvencija arī neprasot ieviest neko tādu, kas būtu pretrunā ar Satversmi vai Latvijas likumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Kristīne Krūma norāda, ka Latvijai, atjaunojot neatkarību, bija būtiski pievienoties starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, tāpēc, ja tagad Latvija kā vienīgā valsts ES apsver domu neparakstīt konvenciju, pat nerunājot par ratifikāciju, tas ir ļoti nopietni jāpārdomā un jāizvērtē. Viņa atgādina, ka ļoti rūpīga juridiskā analīze bija, Latvijai pievienojoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, bet juridiskajā analīzē nedrīkst būt personiskais viedoklis. Pašlaik TM dokumentu nevar uzskatīt par juridisku analīzi, uzsver juriste.

Stambulas konvencija

PAR

Jānis Reirs, labklājības ministrs:

«[..] ir nepieciešams īstenot jebkuru rīcību vardarbības novēršanai - gan starptautiski demonstrējot savu politisko apņemšanos, gan īstenojot efektīvus pasākumus, kas nodrošinās mieru katrā ģimenē»

PRET

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs:

«Visi pasākumi, kas novērš vardarbību, ir iekļauti Latvijas likumos. Mēs piedāvājam veikt visu nepieciešamo, lai mazinātu vardarbību, nepievienojoties konvencijai. Konven-cijas ratifikācija, visticamāk, nenotiks»