Franči jau snaikstās pēc Dombrovska portfeļa
Dižie demokrātijas aizstāvji no kontinentālās Eiropas, kas tik ļoti skubina britus iedarbināt Eiropas Savienības līguma piecdesmito jeb tā saucamo šķiršanās paragrāfu, patiesībā vēlas pārdalīt lielo pīrāgu – Londonas Sitiju. Un tā nu iznācis, ka pīrāgs atrodas Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska jaunajā pienākumu portfelī.
Tā Brexit politiskās aktualitātes skaidro Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
«Tas vienkārši ir mēģinājums pārdalīt Sitijas finanšu tirgu uz Parīzi, Frankfurti un vēl kādām pilsētām. Acīmredzami! Jo pretējā gadījumā franču komisārs tā necīnītos par Hila portfeli.» Turklāt ekonomikas un monetāro lietu komisārs francūzis Pjērs Moskovisi neesot vienīgais, kurš grib saņemt ja ne visu, tad vismaz daļu portfeļa.
Kritušā aptīrīšana
Te jāatgādina, ka pēc britu referenduma rezultātu izziņošanas komisārs Džonatans Hils atkāpās no amata - viņš ir brits un tādējādi uzņemas personisku atbildību par tautiešu savārīto putru. Vakantie pienākumi ar komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera lēmumu ir uzticēti Valdim Dombrovskim. No 16. jūlija viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos kūrēs arī Eiropas Savienības finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumus un kapitāla tirgus savienību. Kā secina britu laikraksts Financial Times, lai arī kādas turpmāk izvērtīsies karalistes un savienības attiecības, Dombrovskis būs viens no ietekmīgākajiem lēmumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju. Tāpēc arī tādas intrigas ap šo portfeli. Parlamentārietis Zīle spriež - tagad skaidri redzama izstāšanās skubinātāju īstā daba: «Viņi no pakritušā kabatām grib ātri iztīrīt vērtīgāko un tādā veidā visu procesu padarīt neatgriezenisku. Lai dalībvalsts pēc šī neveiksmīgā balsojuma vairs nevarētu atrast labu kompromisu ar ES.»
Baumas neapstiprina
Protams, šī ir kuluāru versija. Tāpēc Neatkarīgā arī viceprezidentam Dombrovskim personīgi taujāja, vai taisnība, ka Francija un Vācija vēl nepārņemto portfeli Londonas Sitijas dēļ jau cenšas viņam atņemt.
«Nē, šādas baumas es nekādā veidā nevaru apstiprināt. Jebkurā gadījumā lēmumu par kompetenču sadali Eiropas Komisijā pieņem Eiropas Komisijas prezidents, un arī šodienas noklausīšanās pagāja ļoti konstruktīvā gaisotnē.»
Notiekot būtiskām izmaiņām komisāru vai viceprezidentu atbildībā, attiecīgā Eiropas Parlamenta komisija uzklausa attiecīgo komisāru. Ekonomikas un monetāro lietu komitejā Dombrovskis tika iztaujāts aizvakar. Viceprezidents atzīst, ka jaunie pienākumi nākuši visai pēkšņi: «Daudz laika pārdomām nebija, bija jāspēj ātri reaģēt, jo nevarēja arī no Eiropas Komisijas puses vairot kaut kādu neskaidrību. Līdz ar to es uzreiz arī apstiprināju prezidentam, ka būšu gatavs to uzņemties.»
Vārds britiem
Teikšana par britu un Eiropas naudas apriti Dombrovskim būšot - taču, cik liela, būs atkarīgs no Lielbritānijas un ES turpmākās sadarbības modeļa. Ja briti izstājas no ES, bet paliek iekšējā tirgū, viņiem tāpat jāveic visas iemaksas ES. Kā to dara, piemēram, Norvēģija. Norvēģiem ir pieeja Eiropas tirgum, tāpēc pastāv Norvēģijas finanšu instruments, ko labprāt izmanto arī Latvija. Savukārt, ja Lielbritānija aiziet no iekšējā tirgus, tad iemaksas tā vairs neveiks, kas neizbēgami ietekmēs ES budžetu. Taču arī britu bankām būs jārēķinās ar jauniem noteikumiem Eiropas Savienības teritorijā. Dombrovskis skaidro, ka pagaidām konkrēti aprēķini netiek veikti, jo vispirms pašai Lielbritānijai jāizšķiras, kādu ceļu tā ies. Turklāt vēl vismaz divus gadus no izstāšanās pieteikuma iesniegšanas brīža Lielbritānija būs pilnvērtīga ES dalībvalsts ar visām tiesībām un pienākumiem, tajā skaitā ar iemaksām kopējā budžetā.
Roberts Zīle gan nav tik optimistisks: «Tiem, kuri saka - jo ātrāk mēs uzsāksim procedūru, jo ātrāk būs skaidrība, nav taisnība. No uzsākšanas brīža divus gadus būs milzīga neziņa finanšu tirgos un visur citur. Finanšu tirgiem šie divi gadi būs katastrofa!»
Un vēl jau ir arī pašas Lielbritānijas izjukšanas risks, jo skoti ir nemierā ar angļu politiķu sastrādāto. Arī Valdis Dombrovskis norāda uz viņu bezatbildību: «Diemžēl apstiprinājās, ka politiķiem, kuri kampaņoja par Lielbritānijas izstāšanos, pašiem nekāda plāna nebija, un tagad daļa no šiem politiķiem no politiskās skatuves pazūd - gan Boriss Džonsons, gan Farāžs paziņojis par atkāpšanos.» Komplektā ar partijas vadītāja amatu eiroparlamentārieša mandātu Naidžels Farāžs gan nenoliek, taču nākamajās vēlēšanās apsolījis nepiedalīties.