Andrejs Elksniņš: Daugavpilī stagnācijai ir pienācis gals

Kas ir uzvarējis, kas zaudējis Daugavpils domes vēlēšanās, kāda būs jaunā valdošā koalīcija, ko tā darīs citādi nekā iepriekšējā domes vadība? Par to Neatkarīgās intervija ar sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa politiķi, ļoti iespējams, drīz jau jauno Daugavpils mēru, Andreju Elksniņu.

- Kā var noprast, Daugavpilī ir izveidojusies jauna valdošā koalīcija un līdzšinējais pilsētas mērs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) savu amatu zaudēs?

- Jā, 7. jūnijā Daugavpilī sociāldemokrātiskā partija Saskaņa un Riharda Eigima Mūsu partija ir noslēgušas koalīcijas līgumu, vienojoties par kopīgu darbu iedzīvotāju interesēs. Līdz ar to pilsētā valdošo koalīciju veidos deviņi no 15 deputātiem - četri no Mūsu partijas un pieci no Saskaņas.

Tā bija Lāčplēša paša izvēle palikt opozīcijā. Sarunas bija smagas. Diemžēl to pamatu komandai, kas apņemas strādāt iedzīvotāju interesēs, nevar veidot uz intrigām un ultimātiem, kādus jautājumus būtu jāanalizē Daugavpils domē un kādus nedrīkst aiztikt vai jāpaslauka zem tepiķīša. Šajā situācijā mums, Saskaņai, izveidojās pietiekami godīga, atklāta komunikācija ar Mūsu partiju, un vienojāmies, ka varam draudzīgi un saskanīgi strādāt kopā Daugavpils iedzīvotāju interesēs. Jo komandas pamatu nevar veidot uz tādiem kritērijiem, kas jebkurā brīdī var sabrukt; jo nevaram pievērt acis uz nebūšanām pilsētai būtiskās jomās - uz to, kas notiek ar siltumtīkliem, atkritumu saimniecībā un citur. Ar Lāčplēsi neizdevās, bet ar Eigimu izdevās atrast kopīgu valodu, līdzīgus uzstādījumus mūsu programmās, līdz ar to esam ķērušies klāt to realizācijai.

- Daugavpils allaž ir bijusi savdabīga pilsēta, kur ļoti daudz vietējo partiju, kas cīnās par mandātiem...

- Daugavpils vienmēr ilgu gadu garumā ir bijusi viena no politiski sadrumstalotākajām pilsētām valstī. Septiņas, piecas partijas, 11 sarakstu, tagad jau 13 sarakstu cīnījās par 15 vietām domē. Kad domē tiek ievēlēti pa vienam vai diviem deputātiem no saraksta, katrs prasa savu amatu, savu algu, kādu balsojumu, un politiskā atbildība pilsētā ir bijusi nevis atbildība, bet bezatbildība. Attiecībā uz visiem jautājumiem ir notikusi deputātu pirkšana, balsojuma nodrošināšana, sarunāšana un tādā garā.

- Reiz pat arī nošaušana...

- Reiz pat arī nošāva vienu deputātu, kurš bija vicemēra statusā.

Tas ir absolūti neveselīgi, kas ir bijis Daugavpilī. Pilsētu gadiem ilgi dažādi vietējie politiķi ir plosījuši gabalos, lai tikai apmierinātu savas ambīcijas. Katrs no viņiem aizmirsa par priekšvēlēšanu solījumiem, iesēdās kādā amatā, kuru mērs viņam bija nopircis, un tad viņi turpināja it kā strādāt.

Daugavpils iedzīvotājiem tas sen bija apnicis, un viņi vēlējās pārmaiņas. Šajās vēlēšanās piedalījās divi pilsētā pazīstami politiķi, Saeimas deputāti - es no Saskaņas un Eigims no Mūsu partijas, kas darbojās Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijā -, līdz ar to domes priekšsēdētājam Lāčplēsim pamats zem krēsla saļodzījās. Ar mums nāk līdzi arī stiprāks vēlētāju atbalsts, un nopirkt mūs nevarēs. Jo, piemēram, ar Saskaņu nenāku tikai es pats viens, bet Saskaņa nāk ar savu partiju, ar Saeimas frakciju, ar savu programmu un ideoloģiju. Mūsu partijai tā ir liela politiska atbildība, uzņemties vadību Daugavpilī.

Priekšvēlēšanu laikā līdzšinējais mērs jau bija izveidojis tādu kā koalīciju, lai turpinātu ierastajā stilā darboties arī pēc vēlēšanām. Jo no 13 sarakstiem, kas kandidēja, desmit pēc būtības bija Lāčplēša Latgales partijas satelīti - viņam pietuvināti cilvēki, kas nopirkti caur amatu vai nu Daugavpils siltumtīklos, vai Daugavpils teātrī, vai nodrošinot vicemēra posteni, vai atdodot domes jauniešu departamentu, vai atdodot vadīt ūdensapgādes uzņēmumu. Lāčplēsis bija uztaisījis spēli, ka ir viņš un ir mazās partijas, kas ir viņa pieradinātas un barotas. Bet spēlē iejaucāmies mēs ar Eigimu, kuriem viņš cerēja iedalīt opozicionāru lomu. Taču nesanāca.

Ko ir parādījuši vēlēšanu rezultāti? Cilvēki prasa atbildību un līderus, no kuriem atbildību var prasīt. No 13 sarakstiem domē iekļuva tikai trīs. Cilvēkiem ir apnicis, ka deputāti tirgojas ar ietekmi, pērk un pārdodas. Ir radies pieprasījums pēc pārmaiņām pilsētā. Tās konstrukcijas, kas bija izveidotas iepriekšējā sasaukuma laikā, vairs nevienu neapmierināja. Līdz ar to tās pārmaiņas tagad ir notikušas. Deviņus mandātus ir ieguvuši tie divi politiskie spēki, kuriem ir idejas darīt kaut ko savādāk, darīt labāk nekā iepriekšējā vara.

Vēlēšanas ir beigušās, un tagad ir it kā «baltā lapa». Taču - kas notika? Sākās sarunas. Sākām apspriesties, ar ko varētu kopā strādāt, kā strādāt. Spriedām tā, ka Saskaņa varētu strādāt gan ar Mūsu partiju, gan Latgales partiju, ja vecais domes priekšsēdētājs atzītu savas kļūdas, ietu tās labot. Mēs nezīmējām sev apkārt «sarkanās līnijas», jo mūsu mērķis bija vienoti strādāt Daugavpils iedzīvotāju labā. Un tad šajā procesā bija politiķi, kas izvēlējās atklātu, godīgu spēli, un bija Lāčplēsis, kurš izvēlējās tādu spēli, ka tiek vērptas intrigas, izplatīti meli, paziņoti ultimāti par to, kas būs jādara jaunajai varai un kas nebūs.

- Ko jaunā vara darīs?

- Piemēram, Saskaņa runāja par prioritātēm, kas būs jādara - sakārtot pašvaldību dzīvojamo fondu, atkritumu apsaimniekošanu, siltuma tarifus, ceļus, jārūpējas par darba vietu radīšanu, par investīciju piesaisti. Vēl ir, piemēram, ideja par pašvaldības aptieku izveidošanu. Līdzīgas idejas ir arī Mūsu partijai - par darāmiem darbiem, par to, ko mēs darīsim. Bet Latgales partija izvēlējās pozīciju, ko prot tikai viņi - amatu dalīšanu, izvirzot kritērijus, ko mēs pilsētā nedarīsim.

Piemēram, priekšvēlēšanu laikā un jau vairākus gadus pirms kampaņas sākuma esam šķetinājuši problēmu ar siltumtīklu stāstu attiecībā uz koģenerācijas shēmām. Bet Latgales partijas pozīcija ir, ka tā ir tabu tēma.

Vēl ir atkritumu apsaimniekošanas tēma. Iedzīvotāji ir pārmaksājuši miljonu eiro, jo ir nepareizi pielietotas formulas un mērvienības, sverot un mērot tilpumus. To arī nedrīkstot apspriest un mainīt.

Tāpat nav šai partijai vēlmes apspriest dažādus iepirkumus, kā arī to problēmu, ka Daugavpils dome nav pieteikusies dažādiem attīstības projektiem, kuriem varētu dabūt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Nu, ko gan šajos apstākļos citu darīt? Ar ko kopā strādāt - vai ar to, kurš grib strādāt, vai ar to, kurš neko negrib un muļķojas?

- Vai jums ar Lāčplēsi ir kādas pretrunas arī par, piemēram, investīciju piesaisti?

- Lāčplēsis ir no Vienotības. Tā ir partija, kurā ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš neko dzirdēt negrib par kādām investīcijām, kas nāktu no Krievijas. Būtībā tiek sajaukta valsts politika un pašvaldību politika.

- Bet Daugavpils domē Lāčplēsis pārstāv Latgales partiju...

- Problēma ir tā, ka Daugavpilī Vienotības zīmolam ir nulles vērtība - tas «nerullē». Lāčplēsim jāslēpjas aiz cita nosaukuma. Šajās vēlēšanās startēja arī saraksts ar Vienotības nosaukumu, un par to nobalsoja 35 cilvēki. Daudz! Par sociālos tīklus uzjautrinājušo personu Svetkakandidat no saraksta No sirds Latvijai ir nobalsojuši daudz vairāk vēlētāju - viņai bija 79 krustiņi. Tātad par vienu pašu Svetku nobalsojuši divreiz vairāk vēlētāju nekā par visu politisko partiju Vienotība! Latgales partija ir Vienotības satelīts, kas izveidots priekš tam, lai nestartētu ar Vienotības pilsētā absolūti nepopulāro karogu, bet lai pilsētā īstenotu to pašu politiku, ko Vienotība veic valstī.

Šāds divu partiju dubultpolitiķis ir arī Latgales partijas līdzpriekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kurš ir Saeimas deputāts un priekšsēdētājas vietnieks Vienotības frakcijā. Latgales partija startēja šajās pašvaldību vēlēšanās kopējos sarakstos ar Vienotību, piemēram, Rēzeknes pilsētā, Preiļu novadā.

- Ir viena lieta, ko Saskaņa ir solījusi darīt Daugavpilī, un arī Nils Ušakovs to ir solījis darīt Rīgā - pašvaldību aptiekas. Tas taču ir skaidrs, ka šī ideja sastaps milzīgu pretdarbību - jums pārmetīs populismu un tirgus kropļošanu, farmācijas lobijs darīs visu, lai šādu aptieku nebūtu. Vai šādas aptiekas maz iespējamas?

- Ir iespējamas, un šādas aptiekas Latvijā jau ir - viena Smiltenē, divas Jēkabpils novadā.

- Bet, vai tās nav tādos punktos, kur privātie negrib darboties, un pašvaldība tās tur kā sociālas atbildības objektus?

- Pa daļai tā varbūt ir, bet šaubos par Smiltenes aptieku. Diezin vai privātie negribētu atvērt aptieku, kas ir slimnīcā, kurā ārstējas ļoti daudz cilvēku.

- Tātad aptieku lietu virzīsiet uz priekšu?

- Virzīsim. Pirmkārt, šādas aptiekas jau ir. Otrkārt, ir vērtīga ārzemju pieredze - Somijā pie klīniskajām universitātēm ir valsts un pašvaldību aptiekas. Zeme tur nav atvērusies, un aptiekas pārdod lētākus medikamentus. Treškārt, ir bijis Eiropas Kopienu tiesas lēmums, kas noteic, ka aptiekas ir sociāla funkcija. Tas nav tomātus tirgot. Medicīnisko palīdzību sniegt ir sociāla funkcija, aptiekas ir sociāla funkcija. Konkurences uzraugiem šeit vispār būtu jāpaklusē, kas ir kropļots vai nav kropļots. Viņu cītīgās uzraudzības rezultātā Latvijā zāles ir dārgākas nekā Rietumeiropā.

Par ko runā gan uzraugi, gan ministrija, gan farmaceiti? Par to, ka ir Ministru kabineta noteikumi, kas ierobežo pašvaldībām radīt aptiekas. Bet vai tad šie noteikumi ir kaut kas akmenī iecirsts? Tos var mainīt. Šos noteikumus var arī uz Satversmes tiesu aiznest un padiskutēt, vai tie atbilst likumam. Šie Ministru kabineta noteikumi ir greizi. Latvijā ir greizi tas, ka ir vietas, kur daudzas aptiekas ir sakoncentrētas viena otrai pretī pilsētas centrā, bet nomaļāk nav nevienas aptiekas. Piemēram, Liepājā nav nevienas diennakts aptiekas. Labi, dome ir sākusi par to rūpēties, lūdzot izsniegt licenci šādai diennakts aptiekai. Daugavpilī ir tikai viena diennakts aptieka visā pilsētā. Tas taču nav normāli.

Ir jāpārskata visa aptieku sistēma. Saskaņa iestājas par to, lai šī sistēma tiktu pārskatīta un padarīta saprātīga un lai aptiekas pildītu savu sociālo funkciju.

- Vai tiešām vecā dome ir bijusi tik neaktīva? Vai nepārspīlējat?

- Daugavpils ir absolūta zaudētāja investīciju piesaistes ziņā. Tas ir gan no privātiem investoriem, gan no valsts. Piemēram, Daugavpils lidlaukā aug zāle, un satiksmes ministra sekretāre tur strādā par valdes locekli - uzrauga šo zāles augšanas procesu. Tas pagaidām ir viss lidostas izaugsmes stāsts pēdējos četros gados.

Nav nekādas izaugsmes, nav iniciatīvas, pilsēta vienkārši stagnē. Liepājā ir koncertzāle, Ventspilī koncertzāle, Jelgavā, Rēzeknē ir koncertzāles vai to projekti, top lidostas, atvērtie baseini, sporta nami, tenisa korti, bet Daugavpilī tie netop. Siltumapgādes uzlabošanai Liepāja piesaistījusi 20 miljonu, bet Daugavpils divus vai trīs miljonus. Jaunu tiesu namu būvniecība - izcēlās Jēkabpils. Ielu apgaismojuma projekti ir visā valstī, bet Daugavpilī to ir nulle. Tiek izvērtēta iespēja celt jaunu cietumu, bet ministrs nesaka, kur to cels. Viņš saka, ka Latgalē. Kur Latgalē? Latgalē, kas ir Krustpils, vai Latgalē, kas ir Daugavpils? Daugavpilij pēdējos gados gar degunu ir aizgājuši dažādi projekti aptuveni 120 miljonu eiro apmērā. Jo līdzšinējais Daugavpils mērs Lāčplēsis nav nācis uz Saeimu ar projektiem. Balvos un Rēzeknē ir jau uzbūvēti atklātie baseini, bet Daugavpils ir saņēmusi 130 tūkstošus eiro, lai izstrādātu tehnisko projektu. Kamēr citur ir jau gatavi, Daugavpilī nav pat projekta.

Kad bija valdības izbraukuma sēde Daugavpilī, piecēlās Lāčplēsis un sacīja: «Ziniet, mums viss ir normāli.» Tur ir tā problēma.

- Tagad paši būsiet pie varas. Ar ko sāksiet, no kura gala?

- Vispirms būs pirmā sēde, tiks apstiprināta jaunā dome un tās vadība, un tad sāksim. Diemžēl šā gada budžets ir saplānots iepriekšējā gada laikā, un ļoti būtisku pavērsienu uzreiz tuvākajos mēnešos nevarēsim veikt. Bet pirmie darbi būs izvērtēt siltumtīklu darbu, samazināt tarifus, būs jāķeras klāt dzīvokļu saimniecības sakārtošanai.

- Ko darīsiet ar sabiedrisko transportu, kurā viena brauciena biļete maksā 43 centus? Vai to varēsiet vilkt? Vai spēsiet turpināt subsidēt sabiedrisko transportu?

- Var vilkt un vajag vilkt. Mūsu mērķis ir bezmaksas sabiedriskais transports.

- Kas notiek ar rūpniecības uzņēmumiem?

- Pagājušajā gadā Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca atlaida 300 darbinieku, bet mērs pateica, ka tā nav sociāla traģēdija. Tas ir normāli. Pašvaldībai jāpalīdz uzņēmējiem gan atrast jaunus noieta tirgus, gan palīdzēt radīt investīcijām labvēlīgu vidi. Būsim aktīvi komunikācijā ar valdību. Jānosargā esošās darba vietas un jārada jaunas. Ar to nodarbosimies.

- Par Daugavpili cilvēkiem, kas ilgi tur nav bijuši, ir uzskats, ka tā ir pilsēta, kurā latviski tikpat kā nerunā, kur visi vakaros sēž pie televizora un vaļā mutēm skatās Kremļa kanālus...

- Daugavpils ir ļoti daudzveidīga, daudznacionāla pilsēta. Jā, krievu valodā runājošu cilvēku īpatsvars ir liels, taču tas nav nekas slikts - tie ir mūsu krievi, tie nav Krievijas krievi.