Mūžīgajai opozīcijai nolemtā Saskaņa pašvaldību vēlēšanās sasniegusi relatīvi labus rezultātus, un nule kā par Daugavpils mēru kļuvušais Andrejs Elksniņš uzskata, ka tas viņa pārstāvētajai partijai ļauj cerēt sasniegt līdz šim neaizsniedzamo mērķi – valdību.
«Kā redzam, pašvaldībās mūsu piedāvājums guvis visnotaļ augstu atbalstu. Tas, kas notiek, lielā mērā ir sava veida loģiska pēctecība - ar ienākšanu arī vairākās citās pašvaldībās mēs tuvināmies valdībai,» intervijā laikrakstam Diena paudis politiķis, kurš uzskata, ka jau tagad valdība vairs nedrīkst ignorēt Saskaņu, jo tā vada trīs no deviņām lielākajām valsts pilsētām, bet citās pašvaldībās veido valdošo koalīciju.
Līdzīgās domās ir arī Saskaņas valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš nevēlējās apcerēt organizācijas izredzes iekļūt koalīcijā jau pēc nākamā gada Saeimas vēlēšanām, taču uzsvēra, ka, Saskaņai nostiprinoties pašvaldībās, veidojas lielāka politiskā konkurence, kura demokrātijas apstākļos iedzīvotājiem nāk tikai par labu, jo līdz šim izveidojušās etniskās robežas lēnām brūkot.
Taču eksperti brīdina, ka pašvaldību vēlēšanu rezultātu projicēšanai uz Saeimas vēlēšanām nav pamata. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra vadītājs Arnis Kaktiņš uzsver, ka šādi secinājumi ir ļoti kļūdaini.
«Ja tas secinājums izriet no tā, ka tik daudz vēlētāju nobalsojuši par viņiem pašvaldību vēlēšanās, un tas nozīmē, ka arī parlamenta vēlēšanās daudzi balsos par Saskaņu un tā uzvarēs vēlēšanās un veidos valdību, tad var teikt, ka šādu cēloņu un seku ķēdi nav pamata būvēt. Mēs zinām no aptaujām un iepriekšējo vēlēšanu pieredzes, ka cilvēkiem tie kritēriji, pēc kuriem izvēlas partijas Saeimas un pašvaldības vēlēšanās, atšķiras. Automātiski pieņemt, ka vēlētāji balsos par to pašu partiju Saeimas vēlēšanās, par kuru balsojuši pašvaldībās, ir ļoti, ļoti kļūdaini. Tas ir acīmredzami, nepārprotami redzami,» saka A. Kaktiņš.
Arī politiķi uzskata - pagaidām nekas neliecina, ka Saskaņas izredzes iekļūt valdībā būtu kļuvušas lielākas. Pamatojot savu skepsi, aptaujātie politiķi atgādina Saskaņas pārlieku draudzīgās attiecības ar Kremli un sadarbības līgumu ar Krievijā valdošo partiju, kas bez Krimas atgriešanās Ukrainas sastāvā un Austrumukrainas konflikta risinājuma ir nepārvarams šķērslis Saskaņas ceļā uz Ministru kabinetu. Netiek aizmirsts arī Saskaņas līdera atbalstošais balsojums referendumā par otru valsts valodu.
Jau vēstīts, ka Saskaņa saglabāja mēra amatu Rīgā un Rēzeknē, bet Daugavpilī to pārņēma no Latgales partijas, savukārt Jūrmalā un Jēkabpilī Saskaņa iekļāvusies koalīcijā. Arī Liepājā vēlēšanu rezultātus Saskaņas līderi vērtē kā pozitīvus, jo domē palielināta partijas pārstāvniecība.
Līdz šim Saskaņai un to vēlāk izveidojošajām politiskajām partijām un to apvienībām Saeimas vēlēšanās izdevies plūkt tikai nominālus uzvaras laurus - to atbalstījis lielāks vēlētāju skaits nekā citas partijas. No pēdējām četrām vēlēšanām vislabākie rezultāti tai bija ārkārtas Saeimas vēlēšanās, kad Saskaņa parlamentā ieguva 31 mandātu. Tolaik Zatlera Reformu partija uz īsu brīdi virzīja ideju par Saskaņas iekļaušanu valdībā, taču šo ieceri šobrīd sevi par labēji centriskajām partijām dēvējošie spēki ātri neitralizēja, un Saskaņai nekas cits neatlika kā gausties par negodīgu attieksmi pret vēlēšanās uzvarējušu politisko spēku.