Ašeradena pēcteča meklējumi. "Vienotības" kandidāti nevieš uzticību?

Par spīti Vienotības sākotnēji stingri paustajai apņēmībai aizejošā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pēcteci atrast un apstiprināt amatā divu nedēļu laikā, šis lēmums atlikts uz mēnesi. A. Ašeradens, neiedziļinoties paskaidrojumos, saka – viņš šādi sekojot koalīcijas partneru lūgumam.

Par to, ka A. Ašeradens nolēmis demisionēt, lai atgrieztos Saeimā, kur tam būtu jāuzņemas promejošās Solvitas Āboltiņas pašlaik pildītais Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amats, politiķis paziņoja pagājušās nedēļas nogalē. Tad arī tika atklāts, ka Vienotībai uz ministra amatu ir trīs kandidāti.

Pirmdien Vienotībai valdes sēdē vajadzēja vienu no šiem kandidātiem oficiāli virzīt ministra amatam, taču pēc nedaudz vairāk nekā 30 minūšu apspriešanās partijas valde pieņēma lēmumu pagaidām kandidātu nevirzīt.

A. Ašeradens skaidro, ka koalīcijas partneri lūguši viņu palikt amatā līdz budžeta pieņemšanai, kas paredzēta novembra beigās. Taču partija nolēmusi, ka jaunajam ministram jābūt apstiprinātam pirms budžeta galīgā balsojuma. Tāpēc organizācija jaunā ministra apstiprināšanu apņēmusies panākt ne vēlāk kā līdz 16. novembrim - starp budžeta un to pavadošo likumprojektu paketes pirmo un otro, galējo, lasījumu. Secīgi - pagaidām kandidāts nosaukts netikšot.

Iepriekš A. Ašeradens gan pauda, ka valdībā darbs pie budžeta pabeigts, tāpēc viņš ar tīru sirdsapziņu varot atgriezties Saeimā, nenodarot skādi Ministru kabineta darbam. Tomēr, uzklausot šo atgādinājumu, politiķim pamatojums nodomu maiņai ilgi nebija jāmeklē - jārisinot sasāpējušais Liepājas metalurga jautājums un ārvalstu partneriem jāizskaidrojot Latvijas plāni par lielo telekomunikāciju uzņēmumu nākotni. Jaunam ministram sarežģītajā tematikā būtu grūti orientēties.

Kaut arī oficiāli ministru kandidāti netika nosaukti, zināms, kā tie bija Rīgas domnieks Vilnis Ķirsis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

Par kandidātiem ar lielākajām izredzēm iegūt ministra kandidāta nomināciju tika uzskatīti V. Ķirsis un Z. Kalniņa-Lukaševica, kura atbilstošāka amatam šķita pašam A. Ašeradenam. Taču nepilnajā nedēļā kopš A. Ašeradena paziņojuma par demisiju kļuva skaidrs, ka Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iedzīvojusies nelāgā reputācijā valdības ierēdņu vidū. «Viņa ir tik ambicioza jauna meitene, ka neviens ar viņu nespēs sastrādāties,» pauž kāds labi informēts avots valdības mājā. Neoficiāla informācija liecina, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ A. Ašeradens tika lūgts nesteigties ar jauna ministra virzīšanu. Saeimas gaiteņos arī mēļo, ka koalīcijas partneru, precīzāk, premjerministra Māra Kučinska aicinājums nesteigties ar jauna ministra izvirzīšanu skaidrojams arī ar to, ka starp Vienotības iekšējiem strāvojumiem ekonomikas ministra amata dēļ jau atkal izcēlusies asa cīņa. Tāpēc premjers vēlējies iegūt laiku, lai koalīcijas partnerī norimst kaislības un jaunais ministrs tiek izvirzīts bez liekas asins izliešanas jau tā novājinātajā Vienotībā.

Šāds Vienotības lēmums nozīmē arī to, ka S. Āboltiņa Vienotības Saeimas frakciju vadīs vēl vismaz mēnesi. Viņa ir apsolījusi, ka šo amatu atstās uzreiz pēc A. Ašeradena atgriešanās Saeimā. Tikpat strauja rokāde Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatā, kurā atrodas S. Āboltiņa, nav paredzama. No šī amata viņa, visticamāk, atkāpsies līdz ar Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, kas paredzama pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas galīgajā lasījumā.