NRA analizē, kādas jaunas metodes Saeima akceptējusi cīņā pret Krievijas “maigo varu”

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Turpmāk Krievijas un citu valstu maigās varas izpausmes Latvijā varēs ierobežot efektīvāk. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz ierobežot biedrību un nodibinājumu publisko darbību, ja tā rada potenciālus draudus valsts vai sabiedriskajai drošībai un kārtībai.

Līdz šim likumā bija noteikts, ka biedrības darbību var izbeigt, ja tā ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar nule ieviestajām izmaiņām tagad to varēs darīt arī gadījumos, ja biedrības darbība apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību.

Tieslietu ministrija skaidro, ka likums grozīts, ņemot vērā nacionālās drošības intereses un izvērtējot iespējamos valsts un sabiedrības apdraudējuma riskus. Likumprojekta autori norāda, ka viena no galvenajām problēmām ir lielais finansējums no Krievijas, kas tiek novirzīts biedrību darbībai Latvijā, turklāt šī finansējuma apjomi strauji pieaug.

Oficiāli šis finansējums tiek tērēts kultūras pasākumiem un informatīvajām kampaņām, bet to mērķi nereti esot sabiedrības uzskatu par demokrātiskām vērtībām mainīšana vai vēršanās pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Ar Krievijas līdzekļiem tiekot finansētas arī dezinformācijas kampaņas un provokatīvas darbības, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju.

Latvijā pieejamais finansējums biedrībām nevar konkurēt ar to, kas tiek piešķirts no Krievijas. Tās finansētās darbības ir šķietami atbilstošas Latvijas Republikas Satversmei, bet patiesībā tiek veikti pretvalstiski pasākumi un šķelta sabiedrība. Tāpat likumprojektā ietvertā regulējuma pamatā ir ģeopolitiskā situācija pasaulē, ņemot vērā arī iespējamos terorisma draudus.

Lai ierobežotu šādas aktivitātes, likums tagad regulēs to, kādas idejas drīkstēs popularizēt un kādas ne. Proti, biedrība vai nodibinājums savā publiskajā darbībā nedrīkst vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Likumprojekti atzīst, ka biedrošanās brīvību garantē Satversme, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās organizācijās un citās sabiedriskās organizācijās. Taču atgādina, ka brīvības ierobežojumu konstitucionālais pamats ir Satversmes 116. pants, kas noteic, ka šīs pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tādējādi biedrošanās brīvības ierobežošana ir pieļaujama.



Politika

Pašvaldības mēģina likt dažādus sprunguļus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumu pieņemšanā, mēģinot atlikt vienota minimālo sociālo pakalpojumu groza ieviešanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda kādreizējā labklājības ministre, tagad opozīciju pārstāvošā Saeimas deputāte Ramona Petraviča (LPV).

Svarīgākais